Ilgus gadu desmitus pasaules starptautiskos notikumus diktē liberālisma idejas. Pēdējā laika politiskie notikumi savukārt vedina domāt, ka starptautiskajam liberālismam pienācis gals. Tikmēr prestižās Taftsa universitātes ASV politikas profesors Tonijs Smits norāda, ka bez tā gluži nevarēs iztikt pat Tramps.
Enciklopēdija "Britannica" starptautisko liberālismu raksturo kā ideju kopumu, kuru vieno ticība starptautiskajam progresam jeb harmoniskas sadarbības veicināšanai politiskās kopienās. Jēdzienu "starptautiskais liberālisms" pirmoreiz lietojis ASV prezidents Vudro Vilsons pēc Pirmā pasaules kara, kad pirmoreiz kļuva svarīga kolektīvas drošības un brīvā tirgus popularizēšana, ko regulētu multinacionālu institūciju sistēma ASV pakļautībā, portālā "Project Syndicate" publicētā viedoklī norāda Smits.
Starptautiskā liberālisma idejas noteica ASV ārpolitiku pēdējos vismaz 80 gadus, bet tagadējais ASV prezidents Donalds Tramps tās acīmredzami noraida.
Viņš nievā NATO, nicina Eiropas Savienību un izsmej Vācijas līderību Eiropā. Tramps arī pretojas ekonomiskai atvērtībai – par to liecina ASV izstāšanās no Klusā okeāna partnerības līguma, vēlme veikt atkārtotas pārrunas par Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības līguma noteikumiem un solījumi atkāpties no Parīzes klimata vienošanās. Ja iepriekšējie ASV prezidenti stiprināja sadarbību ar citu demokrātiju līderiem, Tramps atbalstu vismaz publiski meklē autoritāros režīmos.
Politikas profesors uzskata, ka Vudro Vilsons un viņa sekotāji šībrīža situācijā tiektos uzlabot daudzpusējas tirdzniecības attiecības, nevis no tām atteikties pavisam.
"Starptautiskā liberālisma piekritēju fiskālā politika iekļautu tiekšanos pēc augstākā labuma visiem un nodokļu paaugstināšanas bagātākajiem. Tiktu piešķirts vairāk finansējuma infrastruktūras attīstībai, izglītībai, kā arī veselības aprūpei." Vudro Vilsons ticēja, ka demokrātija nodrošinās mieru pasaulē, un redzēja ieguvumus no starptautiskām organizācijām, tostarp Nāciju Līgu, spriež Smits. Tiesa ASV nekad nekļuva par Nāciju Līgas dalībnieku.
Profesors norāda , ka Tramps, šķiet, nolēmis iet pretēju ceļu – viņš bagātāko iedzīvotāju nodokļus sola samazināt un negrasās iesaistīties starptautiskā sadarbībā, ja ASV par to kaut ko nesaņem pretī.
Smits skaidro, ka ASV, kā to uzskatīja bijušais prezidents Bils Klintons, ir pasaulei nepieciešama valsts, kuras globālā vara liek tai piedalīties ikvienā svarīgā pasaules jautājumā. Rezultātā pasaule ar ASV rēķinās un tās lēmumus ciena, jo lielvalsts vadošie vienmēr tiekušies saglabāt starptautisku kārtību, kas nodrošinās mieru un sadarbību. Ieguvumus starptautiskā liberālisma politikā saskatīja arī Baraks Obama
Savukārt dažādi politikas analītiķi un prestiži mediji pērn paredzēja, ka "Brexit" referendums un Trampa ievēlēšana varētu liecināt par šādas liberālas demokrātijas beigām. Arī Eiropadomes prezidents Donalds Tusks paziņoja, ka Eiropas politiskajām vērtībām – cilvēktiesībām, reliģiskajai un vārda brīvībai, brīvajam tirgum, konkurētspējīgai ekonomikai, politiskajam plurālismam un citām – draud sabrukšana.
Tas skaidrojams ar populistiski noskaņotu personu nākšanu pie varas un šķietami nedemokrātisku lēmumu pieņemšanu, skaidro Smits.
Vienlaikus, gan viņš norāda uz to, ka gan balsojums par "Brexit", gan Trampa ievēlēšana bija rezultāts tam, ka tika solīts dod balsi tiem, kuru dusmas pret pastāvošos politisko iekārtu līdz šim netika uzklausītas. Rezultāti gan liecina, ka tā vietā pieaugusi neiecietība pret citādo, tādējādi nepiepildot šīs cerības.
Tas pēc politikas profesora domām ļauj cerēt, ka viss vēl nav zaudēts – arī 20. gadsimta sākumā cilvēki uz starptautiskā liberālisma idejām raudzījās skeptiski. Un, lai arī Tramps sola jaunu vīziju, "sarežģītā politikas vide varētu likt pasaulei atkal raudzīties starptautiskā liberālisma virzienā".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
