Delfi foto misc. - 41110
Foto: Privātais arhīvs

Latvijā meklēšanā izsludinātais nacionālboļševiku aktīvists Beness Aijo, kurš 2014. gada beigās aizbēga no Latvijas un pievienojās Austrumukrainas prokremliskajiem kaujiniekiem, par dienestu separātistu labā ir saņēmis "Karavīra-internacionālista" medaļu, liecina ieraksts Aijo "Facebook" profilā.

"Šodien es saņēmu medaļu "Karavīrs-internacionālists". To pilnvaroja DTR (Ukrainas teritorijā pašpasludinātā "Doņeckas Tautas Republika") aizsardzības ministrs, bet apbalvojumu pasniedza brigādes komandieris," svētdien publicētā ierakstā apgalvo Aijo.

Tāpat kaujinieks pievienojis fotogrāfijas ar medaļu, tā apliecību un pavēli un sola kalpot DTR un "aizsargāt Donbasu no ukraiņu un citiem agresoriem".

Iepriekš gan bija zināms, ka pēc bēgšanas no Latvijas, kur viņam bija jāstājas tiesas priekšā par publisku aicinājumu vardarbīgi gāzt valsts varu, Aijo pievienojies tā sauktās separātistu "Luhanskas Tautas Republikas" karotājiem. Par karošanu prokremlisko kaujinieku rindās pret Aijo Latvijā sākts vēl viens kriminālprocess.

2015. gadā Aijo stāstīja, ka darbojas tā sauktajā "Interbrigādē", kurā apvienojušies dažādu tautu karotāji, un gaida sociālisma uzvaru. Vēlāk viņš paaugstināts par seržantu un esot kļuvis par pašgājējhaubices komandieri. Tāpat Aijo teicās nodarbojamies ar savu biedru "politisko audzināšanu" un sienas avīzes veidošanu.

Foto: Privātais arhīvs

Pirms tam Aijo 2014. gada martā iesaistījās Krimas "pašaizsardzības spēkos" Krievijas organizētās pussalas okupācijas laikā, kur bija pazīstams ar iesauku "Beņa-Antimaidans". Viņš arī aktīvie darbojās prokrieviskajos mītiņos citur Ukrainā, kuros pat aicināja atjaunot PSRS.

Ukrainas varasiestādes Aijo aizturēja un izraidīja no valsts. 2014. gada maijā viņš tika aizturēts Rīgas lidostā. Pārkāpjot viņam piemēroto drošības līdzekli, Aijo 2014. gada decembrī pameta savu dzīvesvietu Rēzeknē un izbrauca no valsts.

Foto: Publicitātes foto

Šī Aijo ir jau otrā lieta par aicinājumu vardarbīgi gāzt Latvijas valsts varu un vardarbīgi grozīt valsts iekārtu. Rīgas apgabaltiesa 2005.gada novembrī viņam piesprieda brīvības atņemšanu uz deviņiem mēnešiem. Apelācijas instances tiesa vēlāk cietumsodu aizstāja ar 9600 latu (13 660 eiro) naudas sodu, savukārt kasācijas sūdzība lietā tika noraidīta.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!