Krievijas izvēle Eirovīzijai – apzināti plānota operācija, pieļauj eksperts  (190)

Pēc ilgstošas neziņas un diskusijām par iespējamo Eirovīzijas boikotu Krievija 12. martā paziņoja, ka uz konkursu Kijevā nolemts sūtīt ratiņkrēslā sēdošo dziedātāju Jūliju Samoilovu.

Taču, pamatojoties uz to, ka Samoilova 2015. gadā bez Kijevas atļaujas ar reisu no Maskavas ieradusies Krievijas okupētajā Krimā, Ukrainas Drošības dienests paziņoja, ka meitenei Ukrainā iebraukt ir aizliegts.

"Krievija jau pēc 2016.gada Eirovīzijas konkursa paziņoja, ka tā varētu boikotēt šī gada Eirovīzijas konkursu, jo pēc viņu amatpersonu domām Eirovīzija bija kļuvusi par politisku pasākumu. Pēc pēdējo dienu notikumiem vairāk izskatās, ka Krievija šo izvēli ir pārvērtusi ļoti apzināti plānotā politiskā operācijā," skaidro Cepurītis, pasvītrojot, ka Samoilova par Krievijas pārstāvi izvēlēta slēgti un šaurā cilvēku lokā.

Jau pirms tam bija zināms, ka Samoilova Krimas apmeklējuma dēļ varētu tikt neielaista Ukrainā, uzsver eksperts. Savukārt dziedātājas invaliditāte kalpo kā papildu ietekmes faktors, viņš uzskata.

"Tas viss ļauj Krievijai pēc Ukrainas atteikuma ielaist dziedātāju Jūliju Samoilovu tās teritorijā parādīt Ukrainu gan kā nedemokrātisku valsti, gan kā valsti, kas nepieder Eiropas vērtībām, gan, ņemot vērā šo invaliditātes faktoru, arī kā valsti, kas īsti nav cilvēcīga," skaidro pētnieks.

"Ar nožēlu jāsaka, ka par lielāko ķīlnieci šajā pasākumā ir kļuvusi pati dziedātāja," atzīst Cepurītis.

Konkurss Eirovīzija šogad maijā notiks Kijevā, jo pērn konkursā Stokholmā uzvarēja Ukrainas pārstāve Džamala, kura izpildīja dziesmu "1944".

Par konkursā uzvarējušo dziesmu un šī gada norises vietu Krievija pauda nepatiku. Abu valstu attiecības ir naidīgas kopš Krievija 2014. gadā okupēja Krimu. Krievija turpina apbruņot, kā arī citādi atbalsta prokremliskos kaujiniekus Austrumukrainā.