Viens no NATO svarīgākajiem rīkiem, kas sabiedroto spēkus nodrošina ar izlūkošanas datiem, kaujas koordināciju un sakariem, ir gaisa agrīnās brīdināšanas un kontroles sistēma jeb AWACS. Video un fotogrāfijas sniedz iespēju tuvplānā aplūkot šīs lidmašīnas.
AWACS (Airborne Warning & Control System) savus lidojumus veic no Gaisa spēku bāzes Vācijas pilsētā Geilenkirhenē, kur martā viesojās Latvijas Aizsardzības ministrijas Kaujas kameras pārstāvji, portālu "Delfi" informēja ministrijā. Iestādes piedāvātajā video un fotogrāfijās redzams modernizēts AWACS "Boeing" gaisa kuģis ar pilnībā digitalizētu kabīni.
Ar AWACS sistēmām ir aprīkotas "Boeing 707" lidmašīnas. Virs lidmašīnas korpusa izvietotais radars ar deviņu metru diametru dod iespēju no liela attāluma identificēt kuģus un lidmašīnas. Lidojot 10 kilometru augstumā, AWACS sensoru redzes lauks nosedz vairāk nekā 312 000 kvadrātkilometrus lielu platību.
Zemu lidojošus objektus AWACS spēj noteikt līdz 400 kilometriem tālu, bet vidējā augstumā lidojošus – līdz 520 kilometru attālumā.
NATO rīcībā ir kopumā 19 AWACS lidmašīnas – tas ir vienīgais militārais ekipējums, kas pieder NATO, nevis konkrētām dalībvalstīm. 16 no tām bāzētas Vācijā, trīs – Lielbritānijā, raksta aizsardzības portāls "Sargs".
Viens no AWACS sistēmas veidotājiem ir Varakļānos dzimušais raķešu konstruktors Konstantīns Počs.
AWACS sistēmu NATO izmanto jau vairāk nekā 30 gadus. Tās izmantotas operācijās Afganistānā, Lībijā un Balkānos. Reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā, AWACS lidmašīnas sāka novērošanas lidojumus virs Austrumeiropas.
AWACS lidmašīna ir nosēdusies arī Rīgā. Kopš 2016. gada AWACS lidmašīnas sniedz izlūkošanas atbalstu Globālajai koalīcijai, kas Tuvajos Austrumos cīnās pret teroristu grupējumu "Daesh".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
