Francijas galēji labējās "Nacionālās Frontes" (FN) līdere un prezidenta amata kandidāte Marina Lepēna piektdien Maskavā solīja cīnīties, lai tiktu atceltas pret Krieviju noteiktās Rietumu sankcijas.
"Es vienmēr esmu iestājusies par sankciju atcelšanu, kuras es uzskatu par neproduktīvām. Es par demokrātisko tiesību mīdīšanu uzskatu aizliegumu parlamentāriešiem runāt citam ar citu, kopīgi strādāt. Ceru, ka Francija spēs, es spēšu aizstāvēt pozīciju, kas paredz "melno sarakstu" atcelšanu, vismaz Francijas teritorijā," viņa norādīja sarunā ar Krievijas parlamenta apakšpalātas Valsts domes spīkeru Vjačeslavu Volodinu.
"Šobrīd šie "melnie saraksti" tiek saglabāti daudzējādā ziņā Briseles ietekmes dēļ," piebilda Lepēna.
"Mēs neticam ne diplomātiskajiem draudiem, ne diplomātiskajām sankcijām, ne diplomātiskajai šantāžai, ko Eiropas Savienība pēdējā laikā aizvien biežāk vērš pret Krievijas Federāciju un pati pret savām dalībvalstīm," norādīja franču politiķe.
Lepēna tikās arī ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
"Mēs ļoti lielu nozīmi piešķiram attiecībām ar Franciju, turklāt mēs cenšamies uzturēt vienlīdzīgas attiecības gan ar pašreizējās valdības pārstāvjiem, gan ar opozīcijas pārstāvjiem," uzsvēra Putins.
Viņš piebilda, ka šobrīd Francijā aktīvi notiek pirmsvēlēšanu kampaņa.
"Mēs nekādā gadījumā nevēlamies ietekmēt notiekošo, tomēr paturam sev tiesības apspriesties ar visiem pārstāvjiem no visiem valsts politiskajiem spēkiem, tāpat kā to dara mūsu partneri, piemēram, Eiropā un ASV," uzsvēra Krievijas prezidents.
"Protams, būtu ļoti interesanti apmainīties ar domām par to, kā attīstās mūsu divpusējās attiecības un par situāciju, kas veidojas Eiropā. Es zinu, ka jūs pārstāvat pietiekami strauji augošu Eiropas politisko spēku spektru," piebilda Putins, sveicot Lepēnu Maskavā.
Lepēna savukārt uzvēra, ka Krievijai un Francijai ir ciešas kultūras, ekonomiskās un stratēģiskās saites.
"Šī tikšanās īpaši svarīga ir tādēļ, ka mums pāri ir savilkušies tādi terorisma draudi," viņa norādīja, izsakot Putinam pateicību par tikšanos.
Lepēna jau vairākkārt apmeklējusi Maskavu, izpelnoties pozitīvu Krievijas valsts mediju vērtējumu.
Lepēna ir to Eiropas politiķu vidū, kas aicinājuši uz ciešākām attiecībām ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Viņa arī atzinusi Krievijas īstenoto Krimas aneksiju.
2014.gadā FN saņēma deviņu miljonu eiro aizdevumu no Pirmās Čehijas-Krievijas bankas, radot bažas, Kremlis varētu mēģināt ietekmēt Francijas vēlēšanas. FN šādu soli skaidroja ar to, ka Francijas bankas atteikušās partijai izsniegt aizdevumu.
Maskava tikmēr ir saskārusies ar pārmetumiem, ka atbalsta pret Eiropas Savienību (ES) noskaņotus kandidātus.
Pērn Kremlis apsveica gan britu referendumā pieņemto lēmumu izstāties no ES, gan arī Donalda Trampa uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs ceturtdien paziņoja, ka Lepēna ir nevis "populiste", bet gan "reāliste un antiglobāliste".
Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
