Kirgizstānas galvaspilsētā Biškekā aizturēti 67 protestētāji, kuri bija sapulcējušies, lai pieprasītu viņu atbalstīta politiķa atbrīvošanu no apcietinājuma, paziņojusi policija.
Policija pavēstīja, ka protestētāji aizturēti par "huligānismu" un "uzbrukumiem policistiem".
Varasiestāžu sniegtā informācija liecina, ka protestā piedalījušies apmēram 500 cilvēku.
Iekšlietu ministrija paziņoja, ka protestētāji esot uzvedušies "ārkārtīgi agresīvi" un apmētājuši policistus ar pudelēm un citiem priekšmetiem.
Nacionālistiski noskaņotais politiķis Sadirs Žaparovs tika aizturēts saistībā ar 2013. gadā notikušajiem nemieriem.
Kirgizstānas drošības dienests GKNB paziņoja, ka Žaparovs, kurš ir bijušais parlamenta deputāts, tika aizturēts uz aizdomu pamata, ka viņš 2013. gadā notikušā mītiņā organizējis vietējā gubernatora saņemšanu gūstā.
Žaparovs, kurš trīs gadus dzīvoja ārzemēs, ir paziņojis, ka vēlas kandidēt novembrī gaidāmajās Kirgizstānas prezidenta vēlēšanās.
Lai gan Kirgizstānu varētu uzskatīt par demokrātiskāko valsti reģionā, tā ir arī politiski nestabilākā.
Pašreizējā prezidenta Almazbeka Atambajeva ievēlēšana prezidenta amatā 2011.gadā bija pirmā reize 20 gadus ilgajā neatkarīgās Kirgizstānas vēsturē, kad varas pāreja notika mierīgi.
2010. gada sacelšanās, kuras rezultātā tika gāzts prezidents Kurmanbeks Bakijevs, bija jau otrā revolūcija, kuru Kirgizstāna pieredzējusi kopš savas neatkarības pasludināšanas. 2005. gadā pēc tā dēvētās Tulpju revolūcijas savu amatu zaudēja Askars Akajevs, kas atradās pie varas vēl kopš padomju režīma laikiem.
Savukārt 2013. gadā valsti satricināja vardarbība saistībā ar kanādiešu uzņēmumam piederošām zelta raktuvēm, kuras protestētāji pieprasīja nacionalizēt. Lai normalizētu situāciju, daļā valsts uz īsu laiku tika ieviests ārkārtas stāvoklis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
