Lielbritānija oficiāli uzsāk izstāšanos no ES  (174)

Lielbritānijas premjerministres Terēzes Mejas oficiālo vēstuli Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam nodeva valsts vēstnieks ES Tims Barovs (attēlā pa kreisi), tādējādi iedarbinot Lisabonas līguma 50. pantu par izstāšanās kārtību no ES. Līdz šim neviena dalībvalsts to nebija izmantojusi.

Sagaidāms, ka vēlāk šonedēļ ES sniegs pirmo atbildi, kam 29. aprīlī sekos ES līderu samits, kurā tiks pieņemtas vadlīnijas izstāšanās sarunām. Pašas izstāšanās sarunas varētu sākties ne ātrāk kā trīs nedēļas pēc tam.

ES paziņojusi, ka ir pilnībā gatava "Brexit" sarunām, savukārt Brisele pavēstījusi, ka Lielbritānijai būs jāsamaksā 50 līdz 60 miljardus eiro liels izstāšanās rēķins

Meja iepriekš apliecināja, ka Lielbritānija, izstājoties no ES, atstās arī bloka vienoto tirgu, lai tādējādi atgūtu kontroli pār ES pilsoņu ieceļošanu. Vienlaikus viņa vēlas slēgt brīvās tirdzniecības līgumus, kas dos "vislielāko iespējamo pieeju" vienotajam tirgum.

Meja norādījusi, ka Lielbritānija centīsies panākt "pakāpenisku procesu" pēc divus gadus ilgām formālām sarunām, kas ļaus "izvairīties no postošas klints kraujas". Tomēr pastāv reālas iespējas, ka sarunu process beigsies bez rezultātiem un Lielbritānija būs spiesta pamest bloku bez vienošanās, kas nozīmē, ka Lielbritānijai un ES būs jātirgojas ar augstākiem tarifiem nekā pašreiz paredz Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) normas.

Biznesa līderi brīdinājuši, ka tas būs vissliktākais iespējamais scenārijs, taču Meja pavēstījusi, ka vienošanās nepanākšana ir labāka nekā slikta vienošanās.

Pagājušā gada jūnijā referendumā 52% britu nobalsoja par izstāšanos no ES, kļūstot par pirmo valsti, kas pieņem šādu lēmumu.