NATO vēstnieki ceturtdien pauduši "nopietnas bažas" savam Krievijas kolēģim par to, ka Maskava nolēmusi atzīt Donbasa teroristu izdotās "pases", kā arī rubļa lietošanu okupētajās Austrumukrainas teritorijās, paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Vēstnieki arī pauduši satraukumu par to, ka okupētajās teritorijās teroristi sagrābuši uzņēmumus.
"Šodien sabiedrotie mudināja Krieviju izmantot tās nozīmīgo ietekmi uz kaujiniekiem, lai pilnā mērā tiktu izpildītas viņu saistības," preses konferencē pēc sanāksmes Briselē sacīja Stoltenbergs, izsakoties par Maskavas saistībām, ko tā uzņēmusies atbilstoši 2015.gada februāra Minskas miera līgumiem.
"Un [viņi] pauda nopietnas bažas par to, ka Krievija atzinusi separātistu izdotos identitātes dokumentus, rubļa ieviešanu un uzņēmumu sagrābšanu," viņš piebilda.
NATO vēstnieki arī pauduši "dziļas bažas" Krievijas vēstniekam Aleksandram Gruško par pamiera pārkāpumiem Austrumukrainā, kas sasnieguši "rekordlīmeni".
Viņi pauda nožēlu par intensīvo kauju turpināšanos un to, ka smagais bruņojums atrodas līdzšinējās pozīcijās, neraugoties uz rīkojumiem tos atvilkt.
EDSO novērotāji sastapušies ar ierobežojumiem un dažkārt paši kļuvuši par uzbrukumu mērķi, sacīja Stoltenbergs.
Vēstnieki tikās 2002. gadā izveidotās NATO-Krievijas padomes ietvaros.
NATO un Krievijas viedokļi Ukrainas konflikta jautājumā krasi atšķiras, tomēr tās sniedz viena otrai informāciju par karaspēka pārvietošanos citviet Eiropā, lai šādi sekmētu spriedzes mazināšanos, atzina Stoltenbergs.
"Sabiedrotajiem un Krievijai joprojām ir skaidras domstarpības saistībā ar krīzi Ukrainā un ap to," sacīja alianses ģenerālsekretārs.
Krievija informējusi vēstniekus par jaunu karaspēka izvietošanu līdzās savai rietumu robežai, savukārt NATO sniedza jaunāko informāciju par karaspēka izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā.
Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 10 000 cilvēku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
