ASV valsts sekretārs Reks Tilersons piektdien NATO sanāksmē Briselē paziņojis, ka pārējām NATO dalībvalstīm ir jāpalielina izdevumi aizsardzībai vai divu mēnešu laikā jānāk klajā ar plānu alianses budžeta vadlīniju ievērošanai.
Tilersons savās pirmajās sarunās ar NATO kolēģiem sacīja, ka Vašingtona atvēl aizsardzībai neproporcionāli daudz, salīdzinot ar pārējām 27 NATO dalībvalstīm.
Viņš pauda cerību, ka līdz 25. maijam, kad ASV prezidents Donalds Tramps tiksies ar pārējo NATO valstu līderiem, kaut kas jau būs mainījies.
NATO dalībvalstu līderi 2014. gadā solīja apturēt finansējuma samazināšanu aizsardzībai un virzīties uz NATO nosprausto mērķi - atvēlēt aizsardzībai 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Līdz šim to paveikušas tikai četras valstis - Lielbritānija, Igaunija, Grieķija un Polija.
"Mūsu mērķim būtu jābūt līderu tikšanās laikā maijā panākt vienošanos, ka līdz šī gada beigām visas valstis ir izpildījušas vadlīnijas vai arī attīstījušas plānus, kuros skaidri norādīts, kā (..) šis solījums tiks izpildīts," paziņoja Tilersons.
ASV valsts sekretārs uzsvēra, ka tām NATO dalībvalstīm, kam vēl nav šāda plāna, tas būtu tūlīt jāizstrādā, bet valstīm ar plānu jāpaātrina tā izpilde, lai būtu redzami rezultāti.
Par iespējamajām solījumu nepildīšanas sekām Tilersons klusēja.
Vēlēšanu kampaņas laikā Tramps izteicās, ka varētu nedoties palīgā tām valstīm, kas aizsardzībai tērē mazāk par 2% no IKP, radot satraukumu valstīs, kas jūtas apdraudētas no Krievijas puses.
Tomēr Tilersons centās nomierināt satrauktos prātus, apliecinot, ka ASV izpratnē draudi vienai no NATO dalībvalstīm ir draudi visām.
"Mēs ievērosim saistības, ko esam uzņēmušies savu sabiedroto aizsardzībai," uzsvēra Tilersons.
Savukārt Vācijas ārlietu ministrs Zigmārs Gabriēls pirms ministru tikšanās par "nereālistisku" nosauca mērķi ikvienai NATO valstij aizsardzībai atvēlēt vismaz 2% no IKP.
Viņš norādīja, ka Vācijai tādā gadījumā aizsardzībai gadā vajadzētu veltīt 70 miljardus eiro, tādā veidā dubultojot pašreizējo aizsardzības budžetu.
"Es nepazīstu nevienu politiķi Vācijā, kas domātu, kas tas ir izdarāms, nemaz nerunājot, ka tas būtu vēlams," uzsvēra ministrs.
NATO ārlietu ministru sanāksmē tiks apspriesta arī cīņa pret terorismu, kā arī alianses attiecības ar Krieviju un Ukrainu.
"Acīmredzami mēs saskaramies ar jaunām problēmām no Krievijas, atdzimstošā Krievija nodara visa veida kaitējumu Rietumbalkānos un citviet," paziņoja Lielbritānijas ārlietu ministrs Boriss Džonsons.
Pirms NATO sanāksmes alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pauda pārliecību, ka lielāki aizsardzības izdevumi ir ikvienas dalībvalsts interesēs, ņemot vērā drošības draudus pie Eiropas robežām.
"Aizsardzības izdevumu palielināšana nav domāta, lai iepriecinātu Savienotās Valstis," viņš uzsvēra.
"Tas ir domāts, lai vairāk ieguldītu Eiropas drošībā, jo tas Eiropai ir svarīgi. Eiropa ir tuvu jukām un vardarbībai Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos, Irākā, Sīrijā, un Eiropa ir tuvāk pašpārliecinātākai Krievijai, kas ir gatava izmantot spēku pret savu kaimiņvalsti Ukrainu," paziņoja Stoltenbergs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
