Līdz šim amerikāņi Latvijas robežsardzei dāvinājuši modernu aprīkojumu, iepazīstinājuši mūsu robežsargus ar savas robežas apsargāšanas praksi uz ASV un Kanādas robežas, bet maijā iesaistīsies kopīgās ASV un Baltijas valstu robežsargu mācībās.
Vairāk par to, kāda ir praktiskā sadarbība starp Latvijas un ASV robežsardzi, kāda ir amerikāņu attieksme pret ES robežas drošību un ko mūsu robežsargi iegūs gaidāmajās mācībās, Makalīnens atklāja, pagājušajā nedēļā viesojoties Latvijā. Jaunais ASV Muitas un robežsardzes aģentūras direktora vietas izpildītājs savā amatā nonāca Trampa inaugurācijas dienā, bet pagājušās nedēļas izskaņā prezidents viņu nominēja direktora amatam.
Kāpēc ASV tik aktīvi iesaistās Baltijas valstu robežapsardzības uzlabošanā un pasažieru reģistrēšanas sistēmas ieviešanā, ņemot vērā, ka tās ir ES iniciatīvas?
Patiesībā mēs cieši sadarbojamies ar ES šajos jautājumos. Latvija ir izteikti svarīga, jo tā ir stratēģiskais sabiedrotais, tuvs ASV partneris. Tā nav tikai ES ārējā robeža, bet tā ir arī NATO ārējā robeža. Mēs jūtam, ka sadarbība ar Latvijas valdību, Iekšlietu ministriju un robežsargiem ir ļoti laba.
Mēs nevēlamies nevajadzīgi kopēt ES ierosinājumus, bet gan papildināt notiekošās pārmaiņas. Pirms ierašanās Rīgā es vēl tikos ar [Eiropas robežapsardzības aģentūras] "Frontex" pārstāvjiem un Polijas robežsargiem. Ir ļoti daudz lietu, ko mēs varam piedāvāt, bet tāpat ir lietas, ko mēs mācāmies no katras šādas sadarbības ar saviem Eiropas partneriem. Tā tas ir šeit Latvijā, kā arī Baltijā un Eiropā kopumā.
Sadarbība robežapsardzības jautājumos ar ASV nav sena, kad tieši tā aizsākās?
Tā sākās pirms dažiem gadiem. Kopš tā laika mums Berlīnē ir savs atašejs, kuram ir reģionāls pārskats šajā jautājumā. Viņš ieradās Baltijas valstīs un izvērtēja iespējas paplašināt savstarpējo sadarbību.
Investīcijas robežas drošībā ir viena no Latvijas valdības prioritātēm. Jau uzņemšana Šengenas zonā bija svarīgs solis, bet robežas modernizēšana un drošības uzlabošana turpinās gan zaļajā zonā ar dažādu tehnoloģiju ieviešanas palīdzību, gan robežpārejas punktos, lai tie atbilstu jaunajiem ES nosacījumiem par ceļotāju vārdu reģistrāciju, kā arī nodrošinātu simtprocentīgu identitāšu pārbaudi visiem. Tie ir soļi, kurus ASV jau esam spēruši, un mēs esam guvuši mācības un idejas, kuras varam piedāvāt tagad, kad Latvija un citas valstis attīsta šīs savas spējas.
Kas notiks maijā gaidāmajās mācībās?
Mobilo taktisko grupu mācības, kurās mūsu speciālo uzdevumu vienība koordinēti strādās kopā ar Latvijas robežsargiem, Aizsardzības ministrijas un ASV armijas pārstāvjiem, attīstot robežkontroles tehnikas, uzlabojot transportlīdzekļu novērošanas un identifikācijas un taktiskās medicīniskās palīdzības iemaņas. Tiks trenēts plašs spektrs to iemaņu, kas nepieciešamas robežu sargājošiem cilvēkiem attālā apvidū.
Otra lieta, ko vēlamies turpināt atbalstīt, ir civilās un militārās tiesībsargājošās iestādes, kā arī sadarbība ar pārējām kaimiņvalstīm. Mācībās piedalīsies arī pārstāvji no Igaunijas un Lietuvas, kā arī Latvijas valdība ir ielūgusi somu un Polijas kolēģus. Tas ir lielisks veids, kā sadarboties, dalīties novērojumos un uzlabot komunikāciju, kas gadījumā, ja kaut kas notiek, var palīdzēt dažādām iestādēm efektīvāk sadarboties.
Vai šīs mācības var tikt uzskatītas par pretreakciju Krievijas darbībām?
Jūsu robežas apsardzība ietver dažādus elementus, tostarp migrāciju, kontrabandas problēmu, kas ir svarīgi, ņemot vērā faktu, ka Latvijai ir arī ES un Šengenas ārējā robeža.
Būt gatavam un spēt novērot un identificēt jebkuru iespējamu robežas šķērsošanu ir svarīgi arī no drošības aspekta. Mūsu puse ir šī sadarbība ar civilajām tiesībsargājošajām iestādēm un Iekšlietu ministriju.
Kādi ir mūsu robežsardzes vājie punkti?
Pērn Latvijas robežsardzes pārstāvji viesojās pie mums, iepazinās ar to, kā mēs novērojam savu robežu uz sauszemes un ūdenī. Domāju, ka labākās idejas rodas, salīdzinot, kā līdzīgi uzdevumi tiek darīti šeit un citviet. Mūsu ziemeļu robeža ir līdzīga jūsējai – tur ir meži un upes, kā arī līdzīgs klimats. Mēs varam piedāvāt novērot mūsu tehniku un taktiku, ko izmantojam šajā apgabalā, lai uzlabotu redzamību un atvieglotu piekļuvi vietām, kur tas nepieciešams.
Tās ir sfēras, kur strādā arī Latvijas valdība – uzlabot spēju redzēt, kas šķērso robežu, spējas atbildēt un risināt sarežģījumus.
Paredzat šādu sadarbību robežapsardzības jautājumos ar Latviju arī turpmāk?
Mēs esam ieinteresēti ilgstošai sadarbībai. Patlaban mēs tikai sākam sadarboties. Pēdējos divus gadus mēs esam strādājuši, saprotot problēmas. Patlaban mūsu valdības ir panākušas vienošanos par ietvaru, kādā mēs sadarbojamies robežapsardzības jautājumos, un maijā gaidāmās mācības ir tikai viens piemērs tam, kā mēs plānojam šo sadarbību. Mēs būsim šeit un sadarbosimies ar saviem partneriem ilgtermiņā.
Patlaban Eiropas Parlaments ierosinājis pārskatīt vīzu politiku ar ASV, pieļaujot to atcelt, tādējādi reaģējot uz to, ka vairāku ES valstu pilsoņiem nepieciešamas vīzas iebraukšanai ASV. Kā ASV varētu reaģēt, ja tas notiek?
Dialogs starp ASV un ES institūcijām un dalībvalstu valdībām turpinās. No mūsu puses tās ir ar likumu noteiktas prasības, kas veido vīzu izsniegšanas programmu, nosaka vīzu atteikšanas procentu un citus aspektus, kas ietekmē vairākas ES dalībvalstis. Mēs ar tām cieši strādājam, lai šīs valstis varētu sasniegt līmeni, kas nepieciešams, lai ieviestu bezvīzu režīmu.
Mēs nevēlamies uzturēt kādus šķēršļus, kas apgrūtinātu pārvietošanos starp ASV un ES, ņemot vērā, ka mēs esam ļoti cieši ekonomiskie partneri.