Krievijas un Baltkrievijas prezidenti pēc pirmdien Sanktpēterburgā notikušās tikšanās paziņoja, ka ir atrisinājuši visus enerģētikas strīdus starp abām valstīm, vēsta aģentūra "Reuters".
Šāds signāls par Aleksandra Lukašenko un Vladimira Putina tuvošanos izskan laikā, kad abi līderi saskaras ar neapmierinātas tautas protestiem.
Sarunās, kuras notika laikā, kad Sanktpēterburgā tik novērstas nāvējošā metro notikušā terorakta sekas, Krievija piekrita refinansēt Baltkrievijas parādu, bet Minska atmaksāt vairāk nekā 720 miljonus dolāru par piegādāto gāzi.
Tāpat Krievija atjaunos naftas piegādes Baltkrievijai (24 miljoni tonnu gadā) un Krievijas enerģētikas kompānija "Gazprom" dos Baltkrievijai atlaides par gāzes piegādēm 2018. un 2019. gadam, norādīja Krievijas premjerministra vietnieks Arkādijs Dvorkovičs.
Tas ir signāls, ka pēc nesenajiem strīdiem un perioda, kad Lukašenko šķietami meklēja ciešākas saites ar Rietumiem, Minska atgriežas Maskavas ietekmes sfērā, norāda "Reuters".
"Šodien mums vairs nav domstarpību. Mēs virzīsimies tālāk un stiprināsim mūsu attiecības vienotās valsts ietvaros," kopīgajā preses konferencē paziņoja Putins.
Kremļa saimnieks arī informēja, ka tuvākajās 10 dienās tiks īstenota abu prezidentu vienošanās un ka ir izstrādāta ceļa karte par sadarbību enerģētikas jomā līdz 2020. gadam.
Krievija un Baltkrievija ir tradicionāli sabiedrotie, bet attiecības sašķobījās pēc tam, kad Krievija 2014. gadā anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, ko Lukašenko nosauca par "sliktu precedentu".
Krievija samazināja subsīdijas, kas palīdzēja uzturēt tās padomju laika vasaļvalsts ekonomiku. Tas noveda pie Baltkrievijas ekonomikas lejupslīdes un tautas neapmierinātības pret vairāk nekā 20 gadus ilgušo Lukašenko valdīšanu.
Lukašenko skarbā vēršanās pret ielu demonstrācijām draud sabojāt līdzšinējos centienus uzlabot attiecības ar Rietumiem un rada risku, ka pret Baltkrieviju atkal var tikt vērstas Eiropas Savienības (ES) sankcijas, kas lielākoties tika atceltas pirms gada.
Savukārt Krievijas varasiestādes ir vērsušās pret protestiem, kurus martā izraisīja apsūdzības varas korupcijā.
"Mēs redzam, kas notiek apkārt un mēs tikai gribam saglabāt Krievijas un Baltkrievijas stabilitāti," norādīja Lukašenko. "Uz planētas ir atlicis pārāk maz mierīgu vietu. Tāpēc mēs nolēmām apvienot spēkus, lai saglabātu drošību mūsu valstīs," viņš skaidro.
"Delfi" jau ziņoja, ka Minskas un Maskavas attiecības pēdējā laikā ir bijušas sarežģītas. Lukašenko pēdējos gados vairākkārt izteicies naidīgi pret Maskavu, taču tai pat laikā ik pa laikam apliecinot savu lojalitāti kaimiņvalstij.
Nelielu pārskatu par pēdējā laika strīdu tematiem var lasīt šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
