Ungārijai pašreiz ir zemākais demokrātijas rādītājs Centrāleiropā, un arī Polijas rādītājs krītas, norādīts ziņojumā. Tajā teikts, ka abās valstīs populistu līderi vērsušies pret konstitucionālajām tiesām un sabiedriskie mediji tiek pārvērsti "propagandas ieročos".
"Iespaidīgajam demokrātijas sabrukumam šajās valstīs vajadzētu kalpot kā brīdinājumam par liberālajai demokrātijai nepieciešamo institūciju trauslumu, sevišķi vidē, kur politiskajām normām ir seklas saknes un kur populisti spēj izmantot savā labā plašo sabiedrības neapmierinātību," teikts "Freedom House" ziņojumā.
Tajā norādīts, ka lejupvērstā spirāle sākusies līdz ar 2010. gada parlamenta vēlēšanām Ungārijā, kurās uzvarēja premjerministra Viktora Orbāna pārstāvētā konservatīvā partija "Fidesz".
Kopš tā laika Orbāns ar "Fidesz" pārrakstījuši konstitūciju, pārņēmuši tiesas, vērsušies pret kritiskajiem medijiem un pilsonisko sabiedrību un veicinājuši sabiedrībā nepatiku pret imigrantiem, uzskata "Freedom House".
Jau vēstīts, ka Ungārijas parlaments otrdien apstiprināja likumprojektu par augstāko izglītību, kas draud ar slēgšanu ASV miljardiera Džordža Sorosa dibinātajai Centrāleiropas Universitātei (Central European University – CEU). Orbāns vairākkārt kritizējis 86 gadus veco Sorosu par jaukšanos Centrāleiropas un Austrumeiropas lietās un mēģinājumos izpostīt kontinentu, atbalstot atvērtas robežas un bēgļiem un imigrantiem labvēlīgu politiku.
"Freedom House" ziņojumā kritizēta arī Polijā valdošā partija "Likums un taisnīgums" (PiS). Organizācija norādījusi, ka partija spērusi līdzīgus soļus kā "Fidesz", graujot Konstitucionālā tribunāla neatkarību un pārvēršot sabiedriskos mediju partijas propagandas izdevumos.
"Neskatoties uz to redzamo briedumu, mediji, tiesu vara un demokrātiskās pārstāvniecības institūcijas Polijā un Ungārijā izrādījušās diezgan viegli ievainojamas," secināts ziņojumā.
Ungārijas valdība jau noraidījusi "Freedom House" secinājumus, paziņojot, ka Ungārijā valda preses brīvība un visiem politiskajiem viedokļiem ir iespēja izpausties.
Vienlaikus valdība piebilda, ka nebrīnās par "Freedom House" uzbrukumiem Ungārijai, jo organizācija saņemot finansējumu no Sorosa.
"Freedom House" preses pārstāvis to noliedza, apgalvojot, ka organizācija 2016. gadā un 2017. gadā nav saņēmusi finansējumu ne no vienas Sorosa atbalstītas institūcijas. Pēdējais šāds maksājums saņemts 2015. gadā un tas veidojis mazāk kā 0,5% no organizācijas kopējā budžeta.
"Freedom House" ziņojumā "Nations in Transit" izvērtēts demokrātijas stāvoklis 29 valstīs Centrāleiropā, Austrumeiropā, Balkānos un Vidusāzijā.
Ziņojumā secināts, ka vairumā valstu situācija ir pasliktinājusies, taču Ukraina, Rumānija un Kosova, pateicoties reformām, guvušu pieticīgus panākumus demokrātijas stiprināšanā.
Latvija šajā vērtējumā ir otrā no 29 valstīm, atpaliekot vienīgi no Igaunijas, kas ieguvusi visaugstāko novērtējumu.
Septiņu punktu skalā, kurā ar viens apzīmēts visaugstākais demokrātijas līmenis, bet ar septiņi –viszemākais, Latvija novērtēta ar 2,04 punktiem. Salīdzinot ar pagājušo gadu, Latvijas vērtējums uzlabojies par 0,03 punktiem. Tikmēr Igaunija izpelnījusies 1,93 punktus, taču tās progresa temps šogad bijis tāds pat kā Latvijai.
Trešajā vietā arī ar 2,04 punktiem ierindojas Slovēnija, kurai ar 2,25 punktiem seko Čehija.
Lietuva šajā skalā ieņem piekto vietu ar 2,32 punktiem, taču tās vērtējums gada laikā ir samazinājies par 0,03 punktiem.
Polija, kas ieņem sesto vietu, novērtēta ar 2,57 punktiem, taču tās vērtējuma kritums gada laikā ir 0,21 punkts.
Tikmēr Ungārija jau atrodas vairs tikai desmitajā vietā ar 3,54 punktiem, un tās vērtējums, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir samazinājies par 1,4 punktiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
