Vēlēšanās ir trīs kandidāti - pašreizējais prezidents Leonīds Tibilovs, kurš pretendē uz otru piecu gadu amata termiņu, partijas "Vienotā Osetija" izvirzītais Dienvidosetijas parlamenta spīkers Anatolijs Bibilovs un vietējās Valsts drošības komitejas darbinieks Alans Gaglojevs, kurš ir jaunpienācējs politikā.
Ja nevienam kandidātam neizdosies iegūt vairāk nekā pusi balsu, tiks rīkota vēlēšanu otrā kārta.
Vienlaikus ar prezidenta vēlēšanām notiek referendums par grozījumiem konstitūcijā, kas paredz pašpasludinātās republikas nosaukumu "Dienvidosetijas republika" mainīt pret "Dienvidosetijas republika-Alanijas valsts".
Senā Kaukāza valsts Alanija pastāvēja tagadējo Krievijas Federācijas subjektu Kabardas-Balkārijas, Ziemeļosetijas, Ingušijas, Čečenijas un Dagestānas teritorijā. Ziemeļosetijas oficiālais nosaukums ir "Ziemeļosetijas republika-Alanija", bet Ingušijas galvaspilsētas nosaukums ir Magasa - tā sauca senās Alanijas galvaspilsētu.
Gruzijas Ārlietu ministrija svētdien izplatīja paziņojumu, kurā nosoda Dienvidosetijā notiekošās prezidenta vēlēšanas un referendumu. "Atbilstoši starptautiskajām tiesībām jebkādas tā dēvētās vēlēšanas vai referendums okupētajās Gruzijas teritorijās ir nelikumīgi un tiem nebūs nekādu tiesisku seku," uzsvērts Gruzijas ĀM paziņojumā.
Abhāzija un Dienvidosetija pasludināja neatkarību no Gruzijas 90.gadu sākumā, taču šīs separātiskās republikas pastāv ar Krievijas militāru un finansiālu atbalstu un tajās ir izvietots Krievijas karaspēks.
Pēc 2008. gada kara ar Gruziju Krievija atzina Abhāziju un Dienvidosetiju par neatkarīgām valstīm, taču vēl tās atzīst tikai Nauru, Nikaragva un Venecuēla. Pārējā pasaule Abhāziju un Dienvidosetiju uzskata par Gruzijas sastāvdaļu "de iure".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
