Antarktīdā, dziļi pazemē, kosmosā un zem ūdens: īpatnējākie dārzi pasaulē  (2)

Mums visiem ir jāēd, un par to, lai visa būtu gana, nerūpējas tikai lielās zemnieku saimniecības un lauku ļaudis savās piemājas saimniecībās. Savs dārzs var būt burtiski visur.

To apliecina arī šeit minētās dīvainākās dobītes pasaulē:

Robeža starp Ziemeļkoreju un Dienvidkoreju ir viena no rūpīgāk sargātajām un bruņotākajām pasaulē. Tā aprīkota ar modernākajām novērošanas iekārtām, mīnu laukiem un apjozta ar visa veida žogiem. Par Korejas demilitarizēto zonu dēvētā zemes strēle starp abām joprojām karastāvoklī esošajām valstīm ir aptuveni 250 kilometrus gara un vidēji četrus kilometrus plata.

Lai gan Dienvidkoreja ir bagāta un attīstīta valsts, kuras ekonomika un cilvēku labklājība jau sen nav tieši atkarīga no ražām, aramzemes tajā ir gaužām maz. Savukārt lielākā daļa no aptuveni 1000 kvadrātkilometru plašās robežzonas ir ārkārtīgi auglīga.

Lai nezaudētu tās potenciālos labumus, Dienvidkoreja ANO administrētajā robežzonā subsidē 250 zemnieku saimniecības. Tajās dzīvojošiem tiek garantēti stabili augsti ienākumi, bezmaksas izglītība un pilnīga nodokļu atlaišana. Tajā pašā laikā zemnieki un viņu ģimeņu locekļi pakļauti ļoti stingriem noteikumiem, lai viņu lauksaimniecības metodes vai dzīvesveids nekādi neietekmētu abu valstu jau tā saspīlētās attiecības.

Kamēr tagadējie Zemes iedzīvotāji, visticamāk, paspēs nodzīvot ilgas un pilnvērtīgas dzīves, klimata pārmaiņas, kuras tiek prognozētas nākotnē, mūsu pēctečiem šo planētu vairs tik mīlīgu neatstās.

Zinātnieki jau tagad meklē risinājumus, lai ar pārtiku spētu nodrošināt arī nākamās paaudzes. Šī gada oktobrī Vācijas vissezonas polārstacijā Antarktīdā "Neimaijere III" ieradīsies Eiropas zinātnieku izstrādātais dārza modulis "Eden ISS", kurā tiks audzēti aptuveni 40 dažādi augi, tostarp zemenes un baziliks.

Konteinerā ietilpinātais eksperimentālais dārzs ir tikai kārtējā Antarktīdas siltumnīca. No citām tā atšķiras ar to, ka tās galvenais mērķis ir izmēģināt dažādas dārzniecības metodes, kuras nākotnē būtu izmantojamas Starptautkajā kosmosa stacijā vai pat uz kādiem citiem debess ķermeņiem.

"Eden ISS" izmēģinājuma uzstādīšana Brēmenē, Vācijā:

Kamēr eiropieši uzsākuši kārtējo eksperimentu, lai nākotnes kosmosa dārzniekiem atvieglotu dzīvi, Zemes obītā jau patlaban aug tomāti.

NASA gadiem attīsta prasmes kosmosa kuģos un staciju moduļos izaudzēt dārzeņus un garšvielas ne tikai zinātniskiem nolūkiem, bet arī kosmonautu ēdienkartes nelielai bagātināšanai un pārtikas piegāžu izmaksu samazināšanai.

Viens no pēdējiem eksperimentālajiem dārziem "Advanced Plant Habitat", kas gan vairāk līdzinās nelielam ledusskapim, uz Starptautisko kosmosa staciju tika nosūtīts nupat martā. Tajā augošie bazilika un tomātu stādi kalpos gan zinātniekiem, ļaujot noskaidrot, kā augi attīstās telpā bez gravitācijas, kā arī samazināšot izmaksas par pārtiku, vēsta "Popular Science".

Pāvests valda ne tikai Vatikānā un teorētiski pār visu pasaules katoļticīgo dvēselēm. Viņa rīcībā ir arī lērums piļu, dievnamu un rezidenču Romā un citviet Itālijā. Citu starpā Franciska valdījumā esošajā Castel Gandolfo kompleksā ietilpst arī aptuveni 55 hektārus plaši dārzi un lauki, kuros pāvesti jau gandrīz 90 gadus pavada savas vasaras.

Kopš Pāvests Piuss XI 1929. gadā te ieviesa Svētā Krēsla dārzu, kura kopšanā roku pielika arī pats, arī pārējie pāvesti tajā mēdza nododoties relaksācijai dobītēs un kūtīs. Pērnā gada nogalē Pāvests Francisks šo kārtību gan ievērojami mainīja, un līdz šim slēgtie dārzi tagad ir atvērti tūristiem. Tos galvenokārt esot iecienījuši dzīvnieku mīļi.

Pāvesta dārzu produkcija gan joprojām nonākot uz šķīvjiem Vatikānā.

Te ganīto govju piens tiekot izmantots mocarelas siera un piena iegūšanai, savukārt šeit sastopamo ēzeļmāšu pienu varot dzert pat tie, kuru organismi govs pienu nepanes. Līdzās dārzeņiem un augļiem šajā Svētā Krēsla īpašumā tiek iegūtas arī svaigas olas un medus.

Kustība "Eat local" jeb vietējās produkcijas patērēšana attīstītajā pasaulē jau kādu laiku līdzinās kultam. Vietējo dārzeņu eko veikaliņi sastopami teju visās pilsētās, un siltumnīcas parādījušās pat uz augstceltnēm lielpilsētās.

Londonas uzņēmums "Growing Underground" šo ideju pacēluši pavisam citos augstumos (vai drīzāk nolaiduši dziļi, dziļi zemē) – ierīkojot dārziņu Otrā pasaules kara laika bumbu patvertnēs aptuveni 30 metrus zem ielām un ēkām. Līdzīgi kā kosmosa dārznieki, arī šie londonieši izmanto mākslīgo apgaismojumu un eksperimentē ar dažādām tehnoloģijām, neizmantojot augsni.

Bunkuros, kuros reiz varēja paglābties aptuveni 8000 cilvēku, patlaban aug jau 20 dažādas dārzeņu un garšvielu šķirnes, tostarp ķiploki un sarkano sinepju augi.

Itālijas piekrastē aptuveni sešu metru dziļumā atrodas vēl kāds eksperimentāls dārziņš.

Projekta "Nemo's Garden" ideja ir atrast ekonomiski izdevīgāko risinājumu, lai, izmantojot zemūdens stabilo temperatūru un dabīgo gaismu, nākotnē veidotu lielas augu plantācijas, izvairoties no klimata un sezonālajām pārmaiņām, kuras piemeklē sauszemi.

Realitātē gan šī dārzkopības metode esot ārkārtīgi dārga, un galvenā zinātnieku uzmanība patlaban esot pievērsta tam, kā augiem vispār šādi apstākļi patīk.