Kremlis nepārtraukti atbalsta un finansē cilvēkus, kas izplata pret Igauniju vērstus propagandas vēstījumus starptautisku organizāciju pasākumos, trešdien publiskotajā gadagrāmatā par 2016. gadu paziņoja Igaunijas Drošības policija.
"Viens no raksturojošiem faktoriem, kas ietekmēja Igaunijas un Eiropas drošību, bija padziļināta Krievijas ārpolitikas agresija pretnostatījumā Rietumiem. Kremļa kontrolētajā informācijas telpā krievu valodā Rietumi tiek atainoti kā ienaidnieks vai vismaz kā drauds Krievijas interesēm," lasāms gadagrāmatā.
"Šīs intereses vairs nav skaidri un atklāti definētas, bet tās praktiski ir ietekmes politika, mēģinot saglabāt Padomju Savienības mantojumu, kuras pamati definēti jau tā dēvētajā 1992. gada Karaganova doktrīnā," norādīja Igaunijas Drošības policija.
Gadagrāmatā teikts, ka Krievijas vispārīgāks mērķis ir vājināt Eiropas Savienības un NATO vienotību, apšaubīt sabiedroto attiecības, kaitēt atsevišķām sabiedrībām un vairot pozitīvu attieksmi pret Kremļa rīcību.
"Lai sagrautu sabiedroto attiecības un sašķeltu sabiedrības, Krievija izmanto kiberuzbrukumus, kontrolētu informācijas noplūdināšanu, dezinformāciju un klajus melus sabiedrības viedokļa ietekmēšanai un demokrātiska vēlēšanu procesa diskreditēšanai," secinājuši Igaunijas drošības eksperti.
Dažās Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīs ar slāvu izcelsmes vairākumu Krievija mēģina iekarot uzticību ar panslāviskām idejām, saglabājot saikni ar organizācijām, kas aizstāv "tradicionālās ģimenes vērtības".
Kā norādīja Igaunijas Drošības policija, viena no metodēm valstu destabilizēšanai un saspīlējuma vairošanai ir politisko ekstrēmistu spēku atbalstīšana, dažos gadījumos palīdzības sniegšana to darbības atbalstīšanai. Ir pietiekami, ja vismaz daži tādu organizāciju mērķi, piemēram, pretošanās NATO vai Eiropas Savienībai, sakrīt ar Krievijas stratēģiskajiem mērķiem sagraut vai destabilizēt šīs Rietumvalstu apvienības.
NATO lēmums izvietot kaujas grupas alianses austrumu dalībvalstīs, lai stātos pretī Krievijas agresijai, ietekmēja drošības situāciju 2016. gadā, jo Krievijas mediju un politiķu reakcija uz šo lēmumu bija agresīva un, kā ierasts, tika sagrozītas cēloņa un seku attiecības un NATO tika apsūdzēta par sliktiem nodomiem attiecībā uz Krieviju, klāstīts Igaunijas Drošības policijas gadagrāmatā.
"Maskavas pozīciju pauž arī daži Igaunijā aktīvi ekstrēmisti, kuri organizēja pret NATO vērstu piketu un tā dēvēto miera gājienu. Viņi neguva plašu atbalstu sabiedrībā, bet izpildīja mērķi sniegt Kremļa propagandas kanāliem audio un fotomateriālus, lai parādītu "pret NATO vērstu noskaņojumu Igaunijā"," norādīja institūcija.
Drošības policija secinājusi, ka Kremlis cenšas arī uzpirkt varu. Ekstrēmākajos gadījumos nauda, parasti slēptā veidā, tiek piedāvāta ārvalstu politiskajām partijām vai arī bijušajiem politiķiem tiek piedāvāti pievilcīgi amati Krievijas valdībai piederošu vai ar to cieši saistītu uzņēmumu vadībā.
"Dažādi Krievijas valsts fondi un mediju uzņēmumi arī finansē bezpeļņas organizācijas ārvalstīs, tostarp Igaunijā. Igaunijā tērētās summas nav lielas, tādu atbalstu var izmērīt simtos tūkstošu eiro, nevis lielākās summās. Tomēr konkurence uz šiem ierobežotajiem resursiem ir sīva, jo netrūkst to, kas vēlas viegli nopelnīt," teikts gadagrāmatā.
Viens veids, kā to var izdarīt, ir iegūt labākas starta pozīcijas, kas ļauj veidot tiešus kontaktus ar amatpersonām, kas atbildīgas par Kremļa finansējuma sadali. Visiem uz Kremli orientētu propagandistu vidū Igaunijā labi zināms noslēpums esot tas, ka noteikti Krievijas vēstniecības paspārnē esošās Tautiešu koordinācijas padomes locekļi saņem lielu daļu līdzekļu no Krievijas valsts. Igaunijas Drošības padome norādīja, ka labākais veids šādu līdzekļu saņemšanai ir dalīties tajos ar Krievijas amatpersonām un diplomātiem.
Gadagrāmatā kā raksturīgs piemērs Kremļa finanšu shēmām aprakstīta izdevuma "Baltijskij Mir" finansēšana. Šī izdevuma veidošanā iesaistījušies arī vairāki cilvēki no Igaunijas.
"Krievijas vēstniecība Igaunijā samaksāja 30 tūkstošus ASV dolāru par 2016. gada izdevuma publicēšanu. Tomēr 2016. gadā izdevums nemaz neiznāca. Finansējums nodrošina noteiktu cilvēku dzīvesveidu un ienākumus. Diemžēl šāda veida sakropļotai domāšanai ir ietekme Igaunijā. Diezgan tipiski, ka nauda tiek izmantota fiktīviem uzņēmumiem Igaunijā, kas saistīti ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas," lasāms gadagrāmatā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
