Svētdien Turcijas pilsoņi referendumā izlems, vai piekrīt palielināt autoritārā prezidenta Radžepa Tajipa Erdogana pilnvaras, likvidējot premjerministra krēslu, un valdības veidošanas funkcijas nododot pilnībā viņa rokās.
Kopš agrākā militārpersona un politiskais darbonis Mustafa Kemals Ataturks ar sekotājiem pēc Pirmā pasaules kara radīja moderno Turcijas Republiku, liela konservatīva un islāma tradīcijas atbalstoša sabiedrības daļa valstī ir jutusies apspiesta. Tā laiku pa laikam centusies gūt varu, taču, lai aizsargātu nacionālisma, demokrātijas un sekulārisma idejas, armija šo gadu laikā vairākkārt iejaukusies valdību veidošanā un četras no tām pat gāzusi, lai nepieļautu autoritārisma un islāma ideju nostiprināšanos.
Erdogans, kurš no 2003. līdz 2014. gadam ieņēma premjera amatu, šo laiku veltīja, lai armijas rindās vājinātu sekulārisma atbalstītāju pozīcijas, kā arī sagatavotos prezidenta amata ieņemšanai. Kopš viņa amata maiņas jau samazinātas premjera, un palielinātas prezidenta pilnvaras. Īpaši simboliska izvērtās 1000 istabu prezidenta pils atklāšana, kura sākotnēji tika celta kā premjerministra rezidence.
Pagājušā gada jūnijā notikušais militārā apvērsuma mēģinājums iezīmē Turcijas sekulārisma un demokrātijas aizstāvju pēdējos centienus nepieļaut valsts virzību autoritārisma virzienā.
Politikas analītiķi iepriekš pat atzīmēja, ka neprofesionālais apvērsuma izpildījums varētu būt panācis tieši pretējo. Tas Erdoganam atraisīja rokas brīvi vērsties pret visiem saviem kritiķiem, to pamatojot ar viņu mēģinājumu graut Turciju.
Graujošo apvērsuma efektu iezīmē skaitļi – Erdogana sludinātās drošības vārdā līdz šim no amatiem atbrīvoti vismaz 130 000 valsts iestāžu un uzņēmumu darbinieki, vēl vismaz 45 000 apcietināti, bet aizvērti un likvidēti aptuveni 180 elitei neglaimojoši mediji.
Tāpat kopš apvērsuma ieviests ārkārtas stāvoklis, kas jau vairākkārt pagarināts, un arī referendums notiek ārkārtas stāvokļa dēļ noteiktajos drošības apstākļos.
Deviņas lietas, kas jāzina par referendumu:
- Referendumā Turcijas iedzīvotāji izvēlas, vai prezidents kļūs vienlaikus par valsts un valdības vadītāju ar tiesībām atlaist parlamentu, kura deputātu skaits tiktu palielināts no 550 uz 600, izsludināt ārkārtas stāvokli, izsludināt vēlēšanas, iecelt ministrus, valsts amatpersonas un lielu daļu tiesnešu, skaidro "Arab News".
- Reformu atbalsta gadījumā Erdogans varēs kļūt par vienpersonisku valsts vadītāju līdz 2029. gadam. Ņemot vērā, ka par premjeru viņš kļuva jau 2003. gadā, kopumā viņš valstī bez papildus izmaiņām konstitūcijā var valdīt 26 gadus. Erdoganam 2029. gadā būs 75 gadi.
- Erdogans īsā laikā atmetis lielu daļu starptautisko saistību, iesaistoties diplomātiskos konfliktos ar vairākām Rietumu valstīm, bet cenšas kļūt par reģionālu lielvaru, kontrolējot Sīrijā un Irākā notiekošo. Referendums savā ziņā noteiks turku izvēli starp ciešāku sadarbību ar ES un lielāku iesaisti reģionā.
- Dažus pēdējos gadus Erdogans ir uzsācis bruņotu karu ar kurdu kaujiniekiem pārsvarā kurdu apdzīvotajos dienvidaustrumu reģionos. Pēc apvērsuma cietumos ieslodzīti gan ap 70 kurdu pilsētu vadītāji, gan Kurdu lielākās partijas vadītājs Selātins Demirtas, kurš notiesāts uz 143 gadiem. Referendumu ievērojami ietekmēs arī kurdu viedoklis, kuri veido līdz pat ceturto daļu no Turcijas iedzīvotājiem.
- Ekonomiski Turcijai neatkarīgi no referenduma rezultātiem šogad tiek prognozēta vāja ekonomiskā izaugsme, un tieša rezultāta ietekme uz ekonomiskajiem rādītājiem netiekot paredzēta, raksta "Bloomberg".
- Aizvien biežāk notiekošie terorakti, kā arī pērn notikušais apvērsuma mēģinājums daudziem iedzīvotājiem liek vēlēties stingrāku vadītāju, kas vēl asāk vērstos pret teroristiem un nemierniekiem. Erdogans pozitīva referenduma iznākumā sola tieši to.
- Turcija kļuvusi par valsti, kurā visstraujāk palielinās apcietināto žurnālistu skaits, vēsta "CBC". Aizvērtie aptuveni 180 mediji, kā arī spēcīga valsts kontrole pār vairumu citu mediju saturu ļauj manipulēt ar iedzīvotāju viedokli, tostarp turki tiek aktīvi aicināti piedalīties referendumā un atbalstīt reformas.
- Par vienu no svarīgākajiem argumentiem Erdogana pilnvaru palielināšanā varētu kļūt reliģiskais faktors - Turcija oficiāli ir sekulāra valsts, kurā ilgus gadu desmitus bija pat aizliegta hidžābu valkāšana oficiālās iestādēs, kamēr vismaz oficiāli valstī vairāk nekā 95 % iedzīvotāju ir musulmaņi. Erdogans jau īstenojis vairākas reformas, lai nostiprinātu islāma lomu sabiedrībā.
- Referenduma rezultātus atteikušās prognozēt lielākās aptauju veicēju kompānijas, jo tieši neizlēmušo balsotāju skaits esot pārāk liels, lai noteiktu tendences, raksta "Bloomberg".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
