Svētdien Turcijas pilsoņi referendumā izlems, vai piekrīt palielināt autoritārā prezidenta Radžepa Tajipa Erdogana pilnvaras, likvidējot premjerministra krēslu, un valdības veidošanas funkcijas nododot pilnībā viņa rokās.
Kopš agrākā militārpersona un politiskais darbonis Mustafa Kemals Ataturks ar sekotājiem pēc Pirmā pasaules kara radīja moderno Turcijas Republiku, liela konservatīva un islāma tradīcijas atbalstoša sabiedrības daļa valstī ir jutusies apspiesta. Tā laiku pa laikam centusies gūt varu, taču, lai aizsargātu nacionālisma, demokrātijas un sekulārisma idejas, armija šo gadu laikā vairākkārt iejaukusies valdību veidošanā un četras no tām pat gāzusi, lai nepieļautu autoritārisma un islāma ideju nostiprināšanos.
Erdogans, kurš no 2003. līdz 2014. gadam ieņēma premjera amatu, šo laiku veltīja, lai armijas rindās vājinātu sekulārisma atbalstītāju pozīcijas, kā arī sagatavotos prezidenta amata ieņemšanai. Kopš viņa amata maiņas jau samazinātas premjera, un palielinātas prezidenta pilnvaras. Īpaši simboliska izvērtās 1000 istabu prezidenta pils atklāšana, kura sākotnēji tika celta kā premjerministra rezidence.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
