Gibraltārs pēdējo nedēļu laikā ieguvis sen nepieredzētu mediju un politiķu uzmanību. Tas noticis, jo pussalas iedzīvotāji uztraukušies par Spānijas kārtējiem centieniem iegūt kontroli pār Lielbritānijai piederošo teritoriju.

1713. gadā saskaņā ar Utrehtas līgumu Spānija pēc Mantojuma kara beigām oficiāli nodeva Gibraltāru Lielbritānijas valdījumā, taču pēc tam pastāvīgi uzstājusi, ka šai teritorijai tomēr jāatgriežas Spānijas pārvaldībā.

Mazajā pussalā, kuras oficiālais statuss ir Lielbritānijas aizjūras teritorija, dzīvo aptuveni 30 tūkstoši cilvēku, kuri, esot Lielbritānijas sastāvā, arī ir pilntiesīgi Eiropas Savienības (ES) pilsoņi. Viņi arī paši veido savu pārvaldi – izvēlas parlamentu un valdību, kā arī atbild par nodokļu, banku, izglītības un veselības sistēmām neatkarīgi no Lielbritānijas. Gibraltārs savu ekonomiku balsta finanšu, azartspēļu un tūrisma nozarēs. Londona savā pārziņā paturējusi vien ārlietu un aizsardzības nozares.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!