ASV izvērtē militāras iespējas reaģēt uz Ziemeļkorejas ieroču programmām, atklāja Baltā nama ārpolitikas padomnieks, kurš vēlējās palikt anonīms, norādot, ka kārtējais provokatīvais izmēģinājums Ziemeļkorejā ir tikai laika jautājums.
Pieaug spekulācijas, ka Ziemeļkoreja sestdien varētu veikt kārtējo kodolgalviņas vai raķetes izmēģinājumu, tādēļ ASV gatavojas risināt drošības apdraudējumu, ko rada Ziemeļkorejas kodolbruņojuma ambīcijas, sacīja amatpersona.
"Jau tiek izvērtētas militārās iespējas," tā norādīja, piebilstot, ka jauns izmēģinājums ir iespējams.
Izskanējis, ka Ziemeļkorejas kodolizmēģinājumu poligonā pieaug aktivitāte pirms sestdien gaidāmajām svinībām, kad tiks atzīmēta valsts dibinātāja Kima Irsena 105. dzimšanas diena. Baltā nama padomnieks norādīja, ka ierasti šādās gadadienās tiek rīkota liela parāde, kurā tiek izrādīts bruņojums un pat bruņojuma butaforijas.
"Diemžēl tas mums nav jauns pārsteigums," atzina amatpersona, paskaidrojot, ka Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns turpina attīstīt kodolprogrammu, palaist raķetes Japāņu jūrā. "Ar šo režīmu jautājums nav vai, bet gan kad," viņš piebilda.
Iepriekš ASV prezidents Donalds Tramps žurnālistiem paziņoja, ka Ziemeļkorejas "problēma tiks atrisināta".
Pēdējā laikā ASV ir pastiprinājušas savu militāro aktivitāti. Ceturtdien ASV armija džihādistu grupējuma "Islāma valsts" kompleksam Afganistānā uzmetusi pasaules jaudīgāko bumbu, kas nav atombumba.
Savukārt pagājušajā nedēļā Tramps deva rīkojumu par spārnoto raķešu triecieniem Sīrijas gaisa spēku bāzei, no kuras, pēc ASV rīcībā esošās informācijas, tika īstenots ķīmisko ieroču uzbrukums civiliedzīvotājiem.
Tāpat ASV Jūras spēku grupa tuvojas Korejas pussalai.
Tramps vairākkārt solījis, ka novērsīs Ziemeļkorejas spējas radīt ballistisko raķeti, kas spēj nest kodolgalviņu un sasniegt ASV.
Tomēr Baltā nama amatpersona, runājot anonīmi, atzina, ka administrācija apzinās, ka triecieni Ziemeļkorejā būtu "sarežģītāka lieta" nekā triecieni Sīrijā, jo jebkāda ASV rīcība Ziemeļkorejā var izraisīt atbildes reakciju pret to sabiedrotajiem vai ASV spēkiem Dienvidkorejā vai Japānā.
Tramps šonedēļ tikās ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu, ar kuru viens no galvenajiem sarunu tematiem bija Ziemeļkorejas jautājums.
Savukārt ASV viceprezidents Maiks Penss dodas vizītē uz Dienvidkoreju, Japānu, Indonēziju un Austrāliju, lai katrā no valstīm runātu par Ziemeļkoreju. Ar katru no šīm valstīm, izņemot Indonēziju, ASV ir līgumi par militāras palīdzības sniegšanu, tādēļ Pensa darba kārtībā nozīmīgs jautājums ir apliecināt ASV militāro saistību nepārtrauktību, lai gan Tramps vairākkārt ir apšaubījis, vai ASV ir jāuzņemas tik liela nozīme pasaulē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
