Francijā svētdien notiekošās prezidenta vēlēšanas izšķirs ne tikai Francijas, bet visas Eiropas nākotni. Būdama otra lielākā, spēcīgākā un ietekmīgākā Eiropas Savienības valsts aiz Vācijas, pusprezidentālā Francija atkarībā no līdera var ievērojami mainīt tās kursu. Starp esošajiem kandidātiem nav viena izteikta līdera, un sabiedrības aptauju rezultātu līknes par pēdējo pusgadu izskatās pēc amerikāņu kalniņiem, ne politiskajām prognozēm.
Lai gan par francūžu simpātijām pēdējos 60 gadus galvenokārt cīnījušies centriski labējie un kreisie spēki, kurus šogad attiecīgi vēlēšanās pārstāv "Republikāņu" pārstāvis Fransuā Fijons un "Sociālistu partijas" izvirzītais bijušais izglītības ministrs Benuā Hamons, tradicionāli līdz pat trešdaļai balsu iegūst gan labējo, gan kreiso ekstrēmistu partijas. Šoreiz atbalsts radikāļiem varētu būt vēl lielāks, bet abi tradicionālie spēki varētu pat izkrist no trijnieka, raksta "The Economist".
Pārsteigumus sagādājusi jau aktīvā priekšvēlēšanu cīņa. Tajā no ringa izsviesti agrākais prezidents Nikolā Sarkozī, divi bijušie premjeri Alēns Žipē un Manuels Valss, bet galveno uzmanību piesaistījuši galēji labējo kandidāte Marina Lapēna un proeiropeiskais sociālists Emanuels Makrons. Savukārt tikai dažas nedēļas pirms vēlēšanām popularitāti strauji sāka audzēt vēl kāds kandidāts – komunists Žans Liks Melenšons.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!