Latvijai jānostiprina sava valsts, nopietni jāizturas pret savu drošību un jāizdara viss, lai nekad neizveidotos tāda situācija, kāda šobrīd ir Ukrainā, sacīja Krimas tatāru pasaules kongresa prezidents Refats Čubarovs.
Krimas tatāru līderis norādīja, ka cilvēku bojāejā Ukrainā vainojams ne tikai Krievijas prezidents Vladimirs Putins, bet šīs valsts valdība kopumā, kas ir tā, kas uzsākusi un šobrīd turpina karu Ukrainā jeb "nospiedusi pogu".
"Latvijas sabiedrībā ir partija, kurai ir līgums ar partiju "Vienotā Krievija" un šis politiskais spēks ir tas, kas nogalina cilvēkus Ukrainā. Nepieņemami ir arī tas, ka Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Tatjana Ždanoka (LKS) devās uz Krimu un paziņoja, ka referendums tur bijis taisnīgs. Šī lietas norāda uz to, ka latviešiem ir svarīgi atrisināt problēmas valsts iekšienē un nostiprināt savu valsti," sacīja Čubarovs, paužot pārliecību un ticību tam, ka Latvijai tas izdosies.
Viņš apliecināja, ka lielākā daļa Ukrainas sabiedrības pēc Putina agresijas Ukrainā beidzot ir sapratusi, kas ir draugs un kas ienaidnieks, un Latvija viennozīmīgi tiek uzskatīta par ļoti labu draugu, kura nostāja un ticība Ukrainai ir bijusi ļoti svarīga.
"Ja nebūtu starptautiskā atbalsta, Putinam izdotos realizēt savas ieceres pilnībā. Latvijas, Polijas un Baltijas valstu valstu atbalsts ir ļoti svarīgs, jo neļauj citiem aizmirst par Krimas aneksiju un cilvēktiesību problēmām šajā zemē," uzskata Čubarovs.
Stāstot par par cilvēktiesību pārkāpumiem, kas vērsti pret Krimas tatāriem, viņš vērsa uzmanību uz to, ka Krievijas prezidents dara visu, lai cilvēki vēlētos Krimu pamest un nejustos tur kā savā dzimtenē.
"Cilvēkiem ir bail un viņi pamet savu zemi. Krimā notiek sabiedrības pārveidošana un viss mainās uz slikto pusi. Daļā teritorijas neviens nezina, kas ir vārda brīvība, un tie, kas agrāk sveica padomju karaspēku ar ziediem, paši tagad nevar iziet ielās un paust savu neapmierinātību," sacīja Krimas tatāru līderis.
Čubarovs uzskata, ka 2014. gadā Krimā īstenotais referendums ir bijusi "referenduma imitācija", jo dažu dienu laikā nav iespējams noskaidrot tautas viedokli un noteikt tās tālāko nākotni.
Kā ziņots, Krievija 2014. gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Tikmēr starptautiskās cilvēktiesību aizsardzības organizācijas "Amnesty International" ziņojumā tika secināts, ka Krimas pussalā cilvēktiesību situācija strauji pasliktinājusies un Krimas tatāru tautas padomes - Medžlisa - aktīvistu vajāšanas pērn sasniegušas "jaunu līmeni".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
