Neskatoties uz zemajām naftas cenām un Rietumvalstu noteiktajām sankcijām, Krievija pērn militārajām vajadzībām izdevusi trešo lielāko summu pasaulē, pirmdien paziņojis Stokholmas Starptautiskais Miera pētījumu institūts (SIPRI).
Krievijas militārie tēriņi pērn bijuši 69,2 miljardu dolāru (64,7 miljardi eiro) apmērā, kas ir par 5,9% vairāk nekā 2015. gadā. Krievija militārajai jomai atvēlējusi lielāko iekšzemes kopprodukta (IKP) daļu kopš Padomju Savienības sabrukuma, SIPIRI norādīja savā ziņojumā.
"Tēriņu palielinājums un smagais slogs uz ekonomiku nāk brīdī, kad Krievijas ekonomika piedzīvo nopietnas problēmas zemo naftas un gāzes cenu, kā arī 2014. gadā ieviesto sankciju dēļ," atzīts ziņojumā.
2015. gadā trešie lielākie militārie izdevumi pasaulē bija Saūda Arābijai, tomēr pērn tā atkritusi uz ceturto vietu. Saūda Arābijas militārie izdevumi gadā laikā samazinājušies par 30% - līdz 63,7 miljardiem dolāru (60 miljardi eiro).
"Sarūkošie ieņēmumi no naftas un ar naftas cenu šoku saistītās ekonomiskās problēmas spiedušas daudzas naftas eksportētājvalstis no 2015. gada līdz 2016. gadam samazināt izdevumus," pavēstīja SIPRI pētnieks Naņs Tiaņs.
Pasaulē lielākie militārie izdevumi joprojām bijuši ASV, kas to pērn palielināja par 1,7% - līdz 611 miljardiem dolāru (571 miljards eiro). Savukārt Ķīna militāros tēriņus palielinājusi par 5,4%, sasniedzot 215 miljardus dolāru (201 miljards eiro).
Rietumeiropā pērn militārie izdevumi pieauguši par 2,6%, bet Centrāleiropā - par 2,4%.
Kopumā pasaulē pērn militārie tēriņi pieauga par 0,4%.
SIPRI dati arī liecina, ka tikai četras NATO dalībvalstis - ASV, Francijas, Grieķija un Igaunija - 2016. gadā izpildījušas alianses nosprausto mērķi aizsardzībai atvēlēt vismaz 2% no IKP.
Vismazāko IKP daļu - 1,2% - no NATO dalībvalstīm militārajiem tēriņiem atvēlējusi Vācija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
