Pieci secinājumi pēc Francijas prezidenta vēlēšanu pirmās kārtas  (122)

Tikmēr pārējie trīs par līderiem uzskatītie kandidāti neguva pat 20 % vēlētāju atbalstu. Konservatīvās "Republikāņu partijas" kandidāts un sākotnējais aptauju favorīts Fransuā Fijons ieguva 19,9 % balsu, knapi apsteidzot komunistu Žanu Liku Melenšonu, kurš saņēma 19,6 % vēlētāju atbalstu. Savukārt "Sociālistu partijas" izvirzītais Benuā Hamons guva vien 6,3 % vēlētāju balsis.

Pieci secinājumi, kurus ļauj izdarīt vēlēšanu rezultāti:

Vēlēšanu otrā kārta notiks pēc divām nedēļām - 7. maijā. Tajās piedalīsies pirmās kārtas favorīti Makrons un Lepēna.

Tas, ka Marina Lepēna gada pirmajos mēnešos aptaujās baudīja pat 28 % franču atbalstu, bet nespēja iegūt pat 22 % balsu pirmajā vēlēšanu kārtā, liecina ka "Nacionālā Fronte" nav tik bīstams spēlētājs, par kādu daudzi analītiķi to uzskatīja.

Tomēr populisti kopumā šajā vēlēšanu kārtā saņēmuši gandrīz pusi balsu, raksta "Politico". Jāņem vērā gan tas, ka galēji kreisi orientētais populists Žans Liks Melenšons ieguva nepilnus 20 % balsu, turklāt vēlēšanās vairāki ne tik populāri politiķi arī saņēma vairāku procentu vēlētāju atbalstu.

"Delfi" jau iepriekš rakstīja, ka tradicionāli radikālie spēki piesaista aptuveni trešdaļas vēlētāju atbalstu, taču šogad Francijai neierasti zemā vēlēšanu apmeklējuma dēļ tieši tradicionālo spēku atbalstītāju vidū, palielinājās tieši radikāļu atbalstītāju proporcija. Tiesa, radikāļu atbalstītāji savos uzskatos nav vienoti. Visticamāk, otrajā kārtā lielais vairums Melenšona atbalstītāju balsos par Emanuelu Makronu, jo galēji kreisajam flangam varētu šķist vilinoša viņa sociālā programma, taču ne Lepēnas pārstāvētā nacionālistu politika. Tiesa, citi Lepēnu varētu atbalstīt, nebūdami mierā ar Makrona baņķiera pagātni un liberālajām idejām.

Tas savukārt nozīmē, ka Makronam pēc iespējamās uzvaras (un šajās divās nedēļās līdz vēlēšanu otrajai kārtai) būs jāspēj lavierēt, lai apmierinātu arī galēji kreiso un galēji labējo atbalstītāju, kuri apvieno gandrīz pusi Francijas iedzīvotāju, vēlmes.

Konservatīvais Fijons un sociālists Hamons jau nākuši klajā ar publiskiem aicinājumiem saviem vēlētājiem otrajā vēlēšanu kārtā atbalstīt Emanuelu Makronu. Arī aptaujās viņa izredzes pret Marinu Lepēnu tiek prognozētas ar attiecību 60 pret 40, ziņo RTBF un "Euronews".

Vēlētos amatos līdz šim nebijušais Makrons ir salīdzinoši jauns ne tikai gados (viņam ir 39 gadi), bet arī politikā. Viņš īsu brīdi bija ekonomikas ministrs, vislielākos pārmetumus saņemot no "Sociālistu partijas", kuras biedrs viņš tobrīd bija. Savukārt pirms gada politiķis dibināja kustību "En Marche!", kuras nosaukums cita starpā ietver arī viņa iniciāļus.

Viņa nelielā pieredze iepretim saņemtajām atbalstam radījusi neziņu analītiķu vidū, vai par Makronu cilvēki balsoja viņa politikas un šarma vai bezizejas dēļ. Visticamāk abu.

Daudziem patīk viņa nenosliekšanās tikai liberālisma vai sociālisma virzienā, bet centriskā pieeja. Turklāt viņš ir proeiropeisks politiķis, kurš bija vienīgais no politisko spēku izvirzītajiem līderiem, kuram atbalstu tiešā vai netiešā veidā nav sniedzis Kremlis vai Krievijas mediji, iepriekš atzīmēja BBC.

Savukārt skeptiķi norāda, ka par spīti virzieniem, kuros Makrons solījis vest Franciju, konkrētas programmas viņam nav. Tā vietā popularitāti viņš ieguvis līdzšinējo divu galveno spēku – sociālistu un konservatīvistu – kandidātu Fijona un Hamona vājuma dēļ. Ņemot vērā Lepēnas popularitāti, daudzi vēlētāji balsoja par potenciāli spēcīgāko no viņas pretiniekiem.

Jau 11. un 18. jūnijā notiks Francijas parlamenta vēlēšanas. Lai Makrons spētu panākt savas politikas īstenošanu, viņa kustībai "En Marche !" tajā jāiegūst gana daudz krēslu.

"Republikāņu partija" un "Sociālistu partija", kuras patlaban dominē parlamentā, un atbalstīs Makronu prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā, parlamenta vēlēšanās gan cīnīsies par maksimālu mandātu saglabāšanu.

Tas Makronam nozīmē sīvu konkurenci un nepieciešamību īsā laikā atrast 577 kandidātus, norāda "Politico". "En Marche!" līderis to ir apņēmies panākt, un jau svētdien atklāja, ka savā kustībā aicina pārnākt arī konservatīvo un sociālistu deputātus, ja vien viņi atbalsta viņa politikas nostādnes.

Vairāk nekā 60 gadus Francijas politikā valdīja sociālisti un konservatīvie spēki. Tie vēl pirms prezidenta priekšvēlēšanām tika uzskatīti par visspēcīgākajiem pretiniekiem Lepēnas "Nacionālajai frontei", iepriekš vēstīja BBC. Priekšvēlēšanu kampaņas gan parādīja to līderu trūkumu un vājās puses. Abām partijām nu jāmeklē iespēja "restartēties".

Francijas konservatīvā spēka "Republikāņu partijas" Fransuā Fijona (attēlā) iegūtie 19,9 % nenozīmē galīgu sagrāvi, bet skaidri norāda uz nepieciešamību meklēt jaunu līderi. Lai gan vēl pērn Fijons tika uzskatīts par vēlēšanu favorītu, skandāli, kuri pavadīja viņa vājo kampaņu, politiķa karjeru sagrāva pilnībā. Iespējams, Francijas politikā ar jaunu joni atgriezīsies bijušais prezidents Nikolā Sarkozī, kurš Fijonam zaudēja priekšvēlēšanu cīņā.

Tikmēr otra Francijas vadošā spēka "Sociālistu partijas" liktenis izskatās daudz skaudrāks. Benuā Hamona vājais vēlētāju atbalsts liecina, ka franču sociālisti piedzīvo krīzi. Turklāt politiskās kustības pārstāvjus savstarpēji sašķēla paša Hamona kampaņa, nosliecoties uz kreisi utopisko ideju pusi. "Politico" paredz, ka, parlamenta vēlēšanām esot tikai divu mēnešu attālumā, sociālisti sašķelsies, daļai pievienojoties Makrona kustībai, daļai saplūstot ar Melenšona galēji kreisajiem, bet daļa veidos jaunu sociālistisku partiju.

Pretēji pērn piedzīvotajam "Brexit" un ASV prezidenta vēlēšanu rezultātu negaidītajiem rezultātiem, kurus joprojām dēvē par negaidītiem, Francijas aptauju aģentūras šajās vēlēšanās pierādīja savu uzticamību.

Tās ne tikai noteica visai precīzus rezultātus, bet ļāva labi sekot līdzi visām kandidātu popularitātes izmaiņām. Precīzi tika prognozēta gan pēdējā brīža Lepēnas popularitātes lejupslīde, gan Melenšona atbalsta pieaugums.

Iepriekš prognozētā rekordzemā vēlēšanu aktivitāte savukārt pēdējā nedēļā pati par sevi varēja būt iemesls, lai daudzi nosvērtos par došanos uz vēlēšanām, lai gan sākotnēji bija nolēmuši to nedarīt, norāda "Politico". Savukārt pagājušajā nedēļā piedzīvotā apšaude Parīzē, gluži kā to prognozējuši aptauju veicēji, vienādi aktivizēja gan Makrona un Hamona atbalstītājus, kuri iestājās par miera saglabāšanu, gan Lepēnas un Fijona atbalstītājus, kuri vēlējās redzēt aktīvāku pretdarbību.