10 gadi kopš Makenas pazušanas. Viņas un vēl sešu bērnu 'izgaišanas' stāsti  (23)

Šogad aprit desmitais gads kopš visu laiku skaļākā un joprojām neatrisinātā gadījuma, kad Portugālē pazuda trīsgadīgā britu meitenīte Madlēna Makena (attēlā augšā).

Savukārt šī gada aprīlī visbeidzot noslēdzās kāds cits reiz Rietumvalstu medijos plaši apskatīts gadījums – sešgadīgā amerikāņu puisēna Ītana Paca pazušana pa ceļam uz skolu 1979. gada 25. maijā Ņujorkas centrālajā Manhetenas rajonā.

Tieši viņa gadījuma izmeklēšana aizsāka pazudušo personu attēlu drukāšanu uz piena pakām 80. gados, ko var redzēt amerikāņu filmās. Paca pazušanas lietu tiesībsargiem izdevās atšķetināt vien 30 gadus pēc viņa pazušanas. Par zēna nolaupīšanu un nogalināšanu 2012. gadā tika aizturēts Pedro Hernandezs, bet tikai šī gada 18. aprīlī viņam tika piespriests mūža ieslodzījums bez apžēlošanas iespējas, ziņo "NY Daily News".

Pieminot šo traģisko notikumu, atgādinām arī par citiem Rietumu medijos plaši izskanējušiem bērnu pazušanas gadījumiem, kuri joprojām nav atrisināti:

Trīs gadus vecais Viljams Tairels pazuda 2014. gada 12. septembrī. Mazais puišelis bija atstāts māsas uzraudzībā, ar kuru kopā viņš spēlējās vecmāmiņas mājas priekšā Kendalas pilsētiņā Austrālijā.

Izmeklēšana joprojām skaitās aktīva, taču līdz pat šim brīdim policijai nav izdevies atklāt nekādus pavedienus par zēna iespējamo atrašanās vietu.

Viljama atrašanai radīta kustība "Where's William?", kā arī feisbuka grupa, kurā iespējams uzzināt visu par pazudušo zēnu, un dot savas liecības. Par informāciju, kas var palīdzēt atrast zēnu, tiek solīta vienu miljonu Austrālijas dolāru liela atlīdzība.

Aila Reinoldsa bija tikai pusotru gadu veca, kad viņa 2011. gada 17. decembra rītā "izgaisa" no savas gultiņas tēva mājās Meinas štata Votervilā, ASV. Mājā atradās tēvs, kurš meitenīti iepriekšējā vakarā bija nolicis gulēt, kā arī tēva māsa un draudzene, vēstīja aģentūra AP.

Policija ieguva šķietamus pierādījumus, kas vedināja domāt, ka mazulītes pazušanā viss nav tīrs. Pie tēva gultas tiesībsargi uzgāja asiņu atstātu traipu. Pārbaudes atklāja, ka tās noteikti bijušas Ailas asinis, turklāt to bijis vairāk nekā varētu iztecēt no viegla ievainojuma.

Tomēr viņas līķis tā arī netika atrasts, un līdz ar to neviens tā arī oficiāli līdz šim par meitenītes nolaupīšanu vai noslepkavošanu nav apsūdzēts un apcietināts. Turklāt tēvs turpina aktīvi piedalīties meitenītes meklēšanas kampaņā.

Skajam Metalvalam bija tikai divi gadi, kad Ukrainas izcelsmes māte Jūlija Birjukova 2011. gada 6. novembrī viņu pameta ielas malā stāvošā automašīnā. Pēc mātes stāstītā mazais zēns no rīta bija sasirdzis, un viņa devusies uz slimnīcu, taču pa ceļam beigusies auto degviela. Viņa devusies uz slimnīcu bez Skaja, bet atgriežoties zēna automobilī vairs nav bijis.

Policijai šis pazušanas gadījums no sākta gala šķitis visai aizdomīgs. Pirmkārt, automašīnā bijis gana daudz degvielas un tā bijusi darba kārtībā. Otrkārt, puišeļa pazušanas laikā vecāku starpā tika vests šķiršanās process, un tēvs Salomons Metalvala bija ieguvis regulāras zēna apmeklēšanas tiesības, kuras gan sieviete bija noraidījusi. Treškārt, sieviete māju bija pametusi bez maka, somiņas un telefona, bet uz slimnīcu gājusi līkumu līkumiem.

Tiesībsargi sākotnēji vēlējušies Skaja māti apsūdzēt maza bērna apdraudēšanā, atstājot viņu vienu pašu mašīnā. Tas tomēr nav darīts, jo izmeklētāji esot apšaubījuši, vai zēns tajā vispār atradies.

Birjukova iepriekš vairākkārt meklējusi speciālistu palīdzību psiholoģisku problēmu dēļ, Turklāt izmeklētāji ievēroja, ka vakarā pirms incidenta televīzijā bijusi filma, kuras sižetā sieviete šķiršanās laikā nogalina bērnu, bet apgalvo, ka tas pazudis līdz ar nolaupītu auto.

Par spīti aizdomām ukrainiete joprojām nav aizturēta un noliedz, ka būtu vainojama pie zēna pazušanas. Turklāt viņa no jauna ir apprecējusies un laidusi pasaulē trešo bērnu.

Tikmēr izmeklētāji, lai arī bez pierādījumiem, bet ir pārliecināti par viņas vainu, un uzskata, ka Skajs varētu būt miris.

2011. gada 4. oktobra rītā ASV Misūri štata Kanzasitijā no savām mājām bez pēdām pazuda 10 mēnešus vecā Līza Irvina.

Mamma mazo meitenīti vakarā nolikusi gulēt, bet tēvs, kurš strādā nakts maiņās, pārsteigts ieraudzījis, ka mājā sadegtas gaismas, atvērts logs un atslēgtas parādes durvis. Viņš tūlītēji pamanījis, ka Līzas gultiņa ir tukša, un par to ziņojis policijai. Tikai vēlāk pāris pamanījis, ka pazuduši arī vairāki mobilie telefoni, ziņoja AP.

Padziļinātā izmeklēšanā speciāli apmācīts suns pie mātes gultas saodis miruša cilvēka smaku. Neskatoties uz to, policija uzskata, ka mazulīte nolaupīta, bet līdz šim brīdim nav spējusi atrast ne vismazāko pavedienu, kas to apliecinātu.

2013. gadā Grieķijā čigānu apmetnē uzieta meitenīte, kas līdzinājusies Līzai taču testi apliecinājuši, ka atrastā nav viņa.

Bez jebkādām pēdām 2010. gada 4. jūnijā ASV Oregonas štata Portlendā pazuda septiņgadīgais Kairons Hormans, vēsta "The Oregonian". Kopš viņa pazušanas notikušas jau vairākas izmeklēšanas, taču zēna liktenis tiesībsargiem ir mīkla vēl šodien.

Īpaši mīklainu viņa lietu padara viņa pamātes Terijas Hormanas liecība, kura zēnu nogādājusi skolā, kur todien notikusi zinātnes izstāde. Viņa pēc tās devusies uz veikalu, sporta zāli un mājās, kur cita starpā internetā publicējusi fotogrāfijas ar Kaironu skolas izstādē (attēlā). Pēcpusdienā viņa ar vīru Kainu devās sagaidīt zēnu, bet skolas autobusa šoferis paziņoja, ka zēns neesot iekāpis autobusā. Sazvanītā skolas darbiniece savukārt apgalvojusi, ka pēc izstādes zēns stundās vairs nav redzēts.

Izmeklēšanas laikā dārznieks atklājis, ka Terija vēl labu laiku pirms puikas pazušanas viņam piedāvājusi nogalināt vīru. Lai gan tam pierādījumi tā arī netika gūti, viņa teiktais Kainam lika pieprasīt šķiršanos un aizliegumu Terijai viņam un meitai tuvoties, ko tiesa arī apmierināja. Oficiāli apsūdzēta Kairona pazušanā gan viņa nav.

Īru pusaudze Eimija Ficpatrika bez pēdām pazuda Spānijas Andalūzijas reģiona Mijas Kosta pilsētiņas bagātnieku rajonā 2008. gada 31. decembra vakarā, ziņoja "Independent".

Viņa kopā ar draudzeni Ešliju Rouzu pieskatīja Ešlijas mazo brālīti viņu mājās, bet ap plkst. 22.10 devās uz savas ģimenes māju pavisam netālu. Tur gan viņa tā arī nekad nenonāca.

Lai gan ir pagājuši vairāk nekā astoņi gadi, kopš viņas pazušanas, privātie izmeklētāji turpina pētīt viņu rīcībā esošās liecības. Vairākas no tām vedinot domāt par 15 gadu vecās meitenes nolaupīšanu, kurā iesaistīts kāds Ēriks Vilsons. Policija gan šo teoriju par nopietnu bez papildus pierādījumiem neuzskatot.

Par visu laiku visskaļāko bērna pazušanas gadījumu uzskata Madlēnas Makenas nozušanu 2007. gada 3. maijā.

Mazā britu meitenīte kādā Portugāles dienvidu kūrortpilsētā bijusi atstāta gulēt neaizslēgtā īrētas brīvdienu mājas pirmajā stāvā, kamēr vecāki netālā restorānā vakariņojuši. Kāds no vecākiem pārmaiņus nācis bērnu apraudzīt līdz mamma ap plkst. 22 vakarā pamanījusi, ka Madlēna ir pazudusi un ziņojusi par to policijai. Mazās meitenītes attēls togad parādījās gandrīz visos lielākajos pasaules medijos un plakāti vēl ilgi bija redzami visur Eiropā.

Lielās meklēšanas kampaņas rezultātā izmeklētāji saņēmuši 8685 aculiecinieku liecības no kopumā 101 valsts, kurās cilvēki apgalvojuši, ka redzējuši Makenu vai kādu viņai līdzīgu meiteni. Lielais vairums liecību ienākušas 2007. gadā, to vidū vismaz divas bijušas no Latvijas, reiz vēstīja "The Sun". Portāls minēja, ka tā paša gada 3. jūlijā kāds vīrietis Rīgā redzējis Madlēnai līdzīgu blondu meitenīti un pat uzņēmis viņas foto. Šī liecība gan drīz noraidīta kā neatbilstoša. Tikai dažas nedēļas vēlāk – 20. jūlijā – vēl kāds vīrietis ziņojis, ka Rīgā redzējis Madlēnu.

Daļu liecību pierakstījusi Portugāles policija, bet pēc kāda laika noraidīja nepieciešamību tās izmeklēt tālāk. Tiesībsargi uzskatīja, ka meitenīte ir mirusi un par vainīgiem pasludināja pašus vecākus. Pēc laika gan šī apsūdzība tika atcelta pierādījumu trūkuma dēļ. Izmisumā esošie vecāki Keita un Gerijs uzsāka globālu meklēšanas kampaņu, tostarp noalgoja un joprojām algo privātdetektīvus.