Cilvēktiesību situācija Ukrainai piederošajā Krimas pussalā, ko 2014. gadā okupēja un anektēja Krievija, kļūst tikai sliktāka – notiek Krimas tatāru un ukraiņu izspiešana, viņu vietā savedot teritorijā krievu militārpersonu ģimenes, intervijā portālam "Delfi" atklāja Krimas tatāru līderis Refats Čubarovs.
Trīs gadus kopš okupācijas ir pastiprinājusies Krimas tatāru vajāšana, gandrīz katru nedēļu notiek desmitiem kratīšanu, tiek aizturēti cilvēki, pret aptuveni 25 Krimas tatāriem notiek kriminālizmeklēšana, pagājušajā nedēļā vizītes laikā Rīgā notikušā intervijā pastāstīja Čubarovs, kurš ir arī Ukrainas parlamenta deputāts.
Viņš atzina, ka Krievijas mērķis ir Krimas tatāru izspiešana no pussalas. "Tas ir redzams Krievijas mērķis, tas praktiski netiek slēpts," stāstīja Čubarovs. Ekonomiskās un ikdienas grūtības, protams, iedarbojas arī uz ukraiņiem, taču represijas tiek vērstas tieši pret Krimas tatāriem.
Krimas tatāru tradīcijas paredz iestāties par saviem kaimiņiem – ja drošības iestāžu darbinieki ierodas pēc kāda tatāra, apkārt savācas visi viņa kaimiņi, kuru demonstratīvi pauž protestu, skaidroja Čubarovs, sakot: "mums tā nevar būt, ka pie kaimiņa kāds atnāk ar sliktiem nodomiem un tu sēdi mājās, tas nav iespējams mūsu reliģijā un tradīcijās". Taču tagad varasiestādes sākušas aizturēt arī visus šos cilvēkus – viņu darbība tiek traktēta kā nesankcionēts mītiņš, par ko tiek piespriests arests līdz 15 diennaktīm.
Paralēli cilvēku izspiešanai no pussalas notiek arī militārpersonu, drošības dienestu, prokuratūras un tiesu darbinieku ievešana. "Aug veseli militārie garnizoni ar daudzstāvu mājām, kur sūta Krievijas virsnieku ģimenes. Viņi nomaina iedzīvotājus, izstumtos Krimas tatārus un ukraiņus aizvietojot ar krieviem," situāciju raksturoja Čubarovs.
Krievija maina taktiku
Kopš Krimas okupācijas pussalu pametuši 20 līdz 30 tūkstoši Krimas tatāru. Par Krimas tatāru aizsardzību aktīvi ir iestājusies starptautiskā sabiedrība. Eiropas Parlaments 2016. gadā ir nosodījis okupācijas režīma politiku un pieprasījis atcelt Krimas tatāru pārstāvniecības institūcijas – Medžlisa – aizliegumu. ANO Ģenerālā asambleja ir nosodījusi Krievijas varasiestāžu veiktās represijas Krimā, atgādināja Čubarovs.
Tāpēc Krievija ir mainījusi taktiku un cenšas ārpasaulei pierādīt, ka nevajā Krimas tatārus, bet gan cīnās pret islāma ekstrēmismu, turklāt pasniedz to kā daļu no pasaules kopējās cīņas pret terorismu, skaidroja Čubarovs. Medžliss Krievijā ir atzīts par "ekstrēmistisku organizāciju".
Taču Krimā nekad nav bijušas nekādas ekstrēmisma izpausmes, kas ļautu runāt par musulmaņu radikālismu. "Tieši otrādi, Krimas islāms ir maksimāli atvērts un vērsts uz sadarbību ar visiem citiem," uzsvēra Čubarovs. "Situācija pastāvīgi pasliktinās un cerības uz kādu spiediena pavājināšanos nav redzamas," viņš secināja.
Draudi un iesaukšana armijā
Faktori, kas piespiež cilvēkus pamest Krimas pussalu, ir vairāki, tostarp ekonomiskie: starptautiskās sankcijas, ūdens trūkums lauksaimniecībai, elektroenerģijas trūkums – Krimai vairs netiek piegādāta elektroenerģija no Ukrainas un ūdens pa Ziemeļkrimas kanālu, ir pārtraukta arī tirdzniecība ar pussalu, kā arī tūristu skaita kritums daudziem nozīmē zaudētu iespēju nopelnīt un cienīgi dzīvot, stāstīja Čubarovs.
Vēl viens faktors ir bailes par savu un savu tuvinieku dzīvībām, ņemot vērā okupācijas režīma represijas, arestus, kratīšanas un vardarbīgas cilvēku nolaupīšanas. Viens no skaļākajiem šādiem gadījumiem bija 2016. gada maijā, kad tika nolaupīts Vispasaules Krimas tatāru kongresa loceklis Ervins Ibragimovs. Kādas novērošanas kameras ierakstā redzams, ka 33 gadus veco vīrieti aiztur bruņoti ļaudis policijas formastērpos, taču par aktīvista tālāko likteni un tas, vai viņš vispār ir dzīvs, joprojām nekas nav zināms, atzīmēja Čubarovs.
Tāpat papildu draudi ir obligātais iesaukums Krievijas armijā. No pērnā gada tas pilnībā attiecas arī uz Krimas iedzīvotājiem – visi 18 gadus sasnieguši vīrieši ir pakļauti iesaukšanai bruņotajos spēkos. "Daudzi vecāki grib no tā izvairīties un izved savus bērnus," uzsvēra deputāts.
Papildu stimuls aizbraukt jauniešiem ir apstāklis, ka Krimas augstskolu diplomi nav atzīti vairumā valstu, tāpēc atliek doties studēt vai nu uz Krieviju, vai Ukrainu un citām valstīm, bet atgriešanās Krimā tad var izrādīties problemātiska, stāstīja Čubarovs.
Deputāts piekrita Krimas tatāru tiesību aizstāvja Mustafa Džemiļeva paustajam, ka Krievijas nodibinātais režīms Krimā ir vēl ļaunāks par kādreizējo Padomju Savienību. Ja PSRS laikā cilvēku, kurš atklāti neiestājās pret režīmu un nenodarbojās ar par pretvalstiskām darbībām, varasiestādes lika mierā, tad mūsdienu Krievijā ir citādi. "Šodienas Putina Krievijā valsts bez pilnīgas pakļaušanās pieprasa arī lojalitātes demonstrēšanu," pauda Čubarovs, turpinot, ka tādā profesijā kā, piemēram, skolotāji, lojalitāte jau ir darba nosacījums. Bet, ja tāda netiek publiski izrādīta, cilvēks tiek uzskatīts par aizdomīgu.
"Te es redzu, ka šis režīms ir sliktāks. Tas ir neparedzams, tas pielieto teroristiskas, nelikumīgas izrēķināšanās metodes un šis režīms deformē cilvēka garu daudz vairāk nekā Padomju Savienība. Tas piespiež ļaudis zaudēt savu cieņu, krist ceļos un tādā veidā noved ļaudis pakļautībā," domā Čubarovs.