Saskaņā ar šo sarunu vadlīniju projektu ES izteiks jaunas prasības par finanšu pakalpojumiem, imigrāciju un Lielbritānijas izstāšanās rēķinu.
Pārējo 27 ES valstu līderi uzsvērs, ka Lielbritānijai būs jāsedz izdevumi vismaz vienu gadu pēc tās aiziešanas no ES 2019.gadā.
Viņi arī uzstās, ka Lielbritānijas milzīgajai finanšu industrijai jāievēro ES noteikumi, ja tā grib vieglu piekļuvi ES tirgiem.
Lielbritānijai arī būs jāpiešķir pastāvīgā iedzīvotāja statuss tiem ES pilsoņiem, kas nodzīvojuši šajā valstī piecus gadus, un tas būs izaicinājums britu valdībai, kas solījusi ierobežot imigrāciju.
Eiropas diplomāti vienojās par šīm izmaiņām, pirmdien tiekoties ar ES galveno "Brexit" sarunu vedēju Mišelu Barnjē.
Sestdienas samitā ir arī gaidāmas "plašākas debates par "Brexit" un turpmākajām sarunām", sacīja ziņu avots ES aprindās.
ES valoda ir kļuvusi skarbāka salīdzinājumā ar Eiropadomes prezidenta Donalda Tuska pirmo paziņojuma projektu, kas nāca klajā divas dienas pēc Lielbritānijas premjeres Terēzas Mejas 29.marta paziņojuma par "Brexit" uzsākšanu.
Jaunā, stingrākā nostāja ir parādījusies laikā, kad Meja gatavojas trešdien Londonā vest sarunas ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru un Barnjē.
Sadaļā par Lielbritānijas izstāšanās rēķinu, ko ES ziņu avoti lēš 60 miljardu eiro apmērā, tagad ir pieminētas arī "problēmas, kas izriet no" ES septiņu gadu budžeta 2014.-2020.gadam.
Iepriekš bija pieminēti tikai izdevumi līdz Lielbritānijas aiziešanai no ES 2019.gadā, bet jaunajā versijā ir pausts ES uzskats, ka Lielbritānijai jāsedz visi izdevumi, kuriem tā piekritusi kā ES dalībvalsts.
Sarunu vadlīniju projekts vēršas arī pret Lielbritānijas finanšu pakalpojumu industriju, un tajā veiktas izmaiņas liek saprast, ka noregulējums šajā jomā var arī nebūt saistīts ar jebkādu tirdzniecības līgumu nākotnē starp Lielbritāniju un ES.
Tā vietā Londonas finanšu centram Sitijai ir "jāievēro [ES] regulēšanas un uzraudzības režīms un standarti un to piemērošana", ja tā grib darboties ES.
ES ir izvirzījusi par vienu no galvenajām prioritātēm Lielbritānijā dzīvojošo trīs miljonu citu ES valstu pilsoņu un citur ES dzīvojošā viena miljona britu pilsoņu aizsardzību, kuri pašlaik var dzīvot un strādāt jebkur ES teritorijā.
Jaunajā projektā tomēr ir pievienota jauna prasība, ka ES pilsoņiem jābūt "tiesībām iegūt pastāvīga iedzīvotāja statusu pēc piecu gadu nepārtraukta likumīgas uzturēšanās perioda", un Londona varētu iebilst pret to.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
