4. energobloka avārijas rezultātā apkārtējā vidē tika izmests milzīgs radioaktīvu vielu daudzums, kas skāra Ukrainas ziemeļu daļu, Baltkrieviju, Baltijas valstis, Poliju, Zviedriju, Somiju un virkni citu valstu.
Ap Černobiļas AES Ukrainas un Baltkrievijas teritorijās radioaktīvā piesārņojuma dēļ joprojām ir slēgtā zona. Tostarp tagad tūristu grupām iecienītā AES darbinieku ģimeņu pilsētiņa Pripjata.
Lai apturētu radiācijas nonākšanu atmosfērā no uzsprāgušā reaktora, pār 4. energobloku tika izveidots īpašs sarkofāgs, taču PSRS laikā celtā konstrukcija gadu gaitā pamazām bojājās un tajā veidojās spraugas.
2016. gadā tika pabeigts vērienīgs starptautisks projekts un ceturtais energobloks tika nosegts ar milzīgu 165 metrus garu, 110 metrus augstu un 36200 tonnu smagu sarkofāgu.
Tā izveidei 28 valstis savāca 1,4 miljardus eiro. Celtniecībā, kas pēc sagatavošanās darbiem sākās 2012. gadā, piedalījās 40 valstis.
Plašāk par Černobiļas katastrofu var lasīt "Delfi" projektā "Černobiļai 30", kurš saņēmis Latvijas Žurnālistu asociācijas izcilības balvu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
