Venecuēla, kas piedzīvo smagu ekonomisko krīzi un saskaras ar plašiem neapmierināto iedzīvotāju protestiem, paziņojusi, ka izstāsies no Amerikas Valstu organizācijas (AVO), vēsta raidsabiedrība BBC.
Karakasa par šādu lēmumu paziņoja pēc tam, kad AVO valstu ārlietu ministri nolēma sarīkot tikšanos, lai apspriestu krīzi Venecuēlā. Kaimiņvalstis ir paudušas bažas par situācijas pasliktināšanos šajā valstī.
Venecuēlas valdība AVO apsūdz par iejaukšanos tās iekšējās lietās un centienos kaitēt prezidenta Nikolasa Maduro Sociālistu partijai. Tāpat valdības pārstāvji norāda, ka ielu protesti ir mēģinājums sakaut Venecuēlas Bolivāra revolūciju.
"Rīt [ceturtdien] mēs AVO iesniegsim sūdzību vēstuli un sāksim [izstāšanās] procesu, kas ilgs 24 mēnešus," teikts televīzijā pārraidītā valdības paziņojumā. Prezidents Maduro arī iepriekš bieži ir nosodījis 34 reģiona valstu organizāciju.
Tikmēr Venecuēlas galvaspilsētā Karakasā turpinās vardarbīgi pret valdību vērsti protesti, kuros trešdien gājis bojā viens cilvēks. Viņam trāpījis policijas raidīts asaru gāzes konteiners. Kopš pret Maduro vērsto protestu sākuma martā tajos bojā gājuši jau gandrīz 30 cilvēki.
Ar naftu bagātā Venecuēla piedzīvo smagu ekonomisko krīzi. Starptautiskā Valūtas fonda prognozes liecina, ka šogad inflācija sasniegs 700%. Valstī trūkst pirmās nepieciešamības preces, tostarp higiēnas piederumi un medikamenti.
Opozīcija ekonomiskajās likstās vaino Maduro un viņa priekšgājēja Ugo Čavesa politiku. Tikmēr valdība apgalvo, ka krīze ir sekas biznesa elites sarīkotai ekonomiskajai sabotāžai.
Ielu protesti sākās pēc tam, kad 29. martā Augstākā tiesa atņēma varu opozīcijas kontrolētajam parlamentam – Nacionālajai asamblejai. Pēc trīs dienām tiesa lēmumu atcēla, bet opozīcijas protesti jau ritēja pilnā sparā.
Opozīcija pieprasa pirmstermiņa vēlēšanas un politieslodzīto atbrīvošanu.
Trešdien Karakasā mītiņu rīkoja arī tūkstošiem Maduro atbalstītāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
