Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) piektdien paziņoja, ka tā ierobežo patrulēšanu karadarbības zonā Ukrainas austrumos pēc amerikāņu mediķa bojāejas mīnas sprādzienā.
EDSO novērošanas misijas Ukrainā vadītāja vietnieks Aleksandrs Hugs sacīja, ka 23. aprīlī notikušais incidents "nebija nelaimes gadījums".
Viņš tomēr neminēja, kas varētu būt vainīgs pirmajā EDSO nāves gadījumā Ukrainā kopš 2014. gada aprīļa, kad sākās Ukrainas militārā kampaņa pret Krievijas atbalstītajiem separātistiem Donbasā.
"Šobrīd mēs patrulējam tikai uz cietas zemes, kas nozīmē asfaltētus vai betona ceļus," teica Hugs.
"Tas, protams, ierobežo mūsu iespējas apmeklēt zināmas vietas. Tā rezultātā būs mazāk faktu, kas tiks novēroti un par kuriem tiks ziņots," sacīja misijas vadītāja vietnieks.
Neapbruņota trīs cilvēku komanda ar bruņumašīnu brauca pa zemesceļu, kad tā uzbrauca tam, ko separātistu drošības dienesta priekšnieks nosauca par prettanku mīnu.
Hugs sacīja, ka novērotāji bija braukuši pa to pašu ceļu separātistu kontrolētajā rajonā divas stundas iepriekš. Sprādziens notika, kad viņi brauca atpakaļ.
"Ļaujiet man skaidri pateikt jums, ka svētdien notikušais nebija nelaimes gadījums. Tika lietots ierocis bez izšķirības. Ierocis, kuram tur vispār nevajadzēja atrasties," teica Hugs.
Separātisti iepriekš bija apgalvojuši, ka EDSO patruļa esot novirzījusies no kursa, par kuru bija panākta vienošanās ar Krieviju un Ukrainu. Hugs nosauca šo apgalvojumu par "apkaunojošu".
"Mūsu mandāts ir pavisam skaidrs. Mums ir jābūt pilnīgai un netraucētai pieejai visur bez izņēmumiem," viņš sacīja.
EDSO misija bija novērojusi, kā tiek īstenota miera vienošanās, kuru Ukrainas karojošās puses parakstīja 2015. gada februārī.
Tā ir vienīgā organizācija, kas ik dienu sniedz ziņojumus no frontes par pamiera pārkāpumiem un par to, kā tiek pildīts abu pušu solījums atvilkt ieročus.
Ukrainas armija piektdien paziņoja, ka viens tās karavīrs gājis bojā citā mīnas sprādzienā.
Ukrainas austrumos notiekošās karadarbības laikā karotāji un civiliedzīvotāji regulāri iet bojā vai tiek ievainoti, uzkāpjot vai uzbraucot spridzekļiem.
Ukrainas Aizsardzības ministrija pagājušonedēļ paziņoja, ka kopš kara sākuma ir neitralizējusi 150 000 šādu spridzekļu, bet piebilda, ka ir atmīnēti tikai 3000 hektāri no 700 000 hektāru plašās teritorijas, kurā notiek karadarbība.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
