Pieaugot starptautiskajam spiedienam uz prezidentu Nikolasu Maduro, Venecuēla piektdien oficiāli paziņojusi, ka uzsāk izstāšanos no Amerikas Valstu Organizācijas (OAS).
Venecuēlas vēstniece Vašingtonā bāzētajā organizācija Karmena Luisa Velaskesa iesniedza oficiālu vēstuli par divus gadus ilgā izstāšanās procesa uzsākšanu.
Pēc neilgās tikšanās ar OAS ģenerālsekretāru Luisu Almagro viņa paziņoja, ka Venecuēla tagad kļuvusi "brīvāka".
Almagro ir ass Maduro režīma kritiķis, un martā viņš ierosināja apturēt Venecuēlas darbību organizācijā, kamēr netiks sarīkotas vēlēšanas un kamēr netiks atbrīvoti politieslodzītie.
Tikmēr Venecuēlā jau trīs nedēļas turpinās opozīcijas protesti pret kreisi populistisko prezidentu.
Sadursmēs ar policiju un Maduro atbalstītājiem gājuši bojā jau 32 cilvēki, bet 1200 guvuši ievainojumus.
Opozīcija un starptautiskā sabiedrība Karakasas režīmu apsūdz pieaugošā autoritārismā un cilvēktiesību pārkāpumos.
Venecuēla ir pirmā starp 35 dalībvalstīm, kas nolēmusi izstāties no 1948. gadā dibinātās OAS, un līdz šim starp reģiona valstīm vienīgi Kuba brīvprātīgi izšķīrusies palikt ārpus šīs organizācijas.
1962. gadā komunistiskā Kuba tika izslēgta no OAS, jo tā pieslējās toreizējās PSRS nometnei.
2009. gadā aizliegums Kubai pievienoties organizācijai tika atcelts, taču Havanna vēl nav izšķīrusies par atgriešanos OAS.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
