Jordānijas parlaments mainījis likumu, kas līdz šim no kriminālvajāšanas pasargāja izvarotājus, kuri pēc nodarītā apprecējuši savu upuri, ziņo medijs "Deutsche Welle".
Jordānijas likumi, līdzīgi kā citās arābu valstīs, iepriekš paredzēja – ja vīrietis izvaro sievieti, bet pēc nozieguma viņu apprec un vismaz trīs gadus nodzīvo kopā, varmāka ir pasargāts no kriminālatbildības. Taču Jordānijas parlaments atcēlis kontroversālo likumu.
Opozīcija šim likuma pantam brieda jau ilgāku laiku, atzīmē "Deutsche Welle". To aktīvi kritizēja arī vairākas starptautiskās organizācijas, kuras norādīja – likums ir daļēji atbildīgs par arvien pieaugošo "goda slepkavību" izplatību, kad upuru ģimenes nolemj aizstāvēties pašu spēkiem.
Tikmēr sieviešu tiesību aktīvistes norāda, ka likums bija dubults sods upuriem, proti, vispirms sievieti izvaro, bet tad viņu piespiež apprecēt savu varmāku. Taču, neskatoties uz izmaiņām, aktīvistes uzsver, ka vairāki "caurumi" likumā ir palikuši. Piemēram, sievietes, kuras pēc izvarošanas paliek stāvoklī, ir neaizsargātas, jo likums neuzliek varmākam pienākumu gādāt par bērnu.
Tikmēr Marokā izvarotajus soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz 20 gadiem. 2014. gadā Maroka atcēla likuma pantu, kas no atbildības atbrīvoja upurus apprecošos varmākas. Izmaiņu iemesls bija gadījums, kas 2012. gadā pašnāvību izdarīja 16 gadus vecā Amina Filali, kura bija spiesta apprecēt vīrieti, kurš viņu izvaroja. Arī Libāna varētu atcelt līdzīgu likumu, vērtē "Deutsche Welle". Savukārt Tunisijā par šāda likuma panta atcelšanu iestājas vien 32 no 100 politiskajām partijām.
Saūda Arābijā, kur praktizē šariata likumu, sods par izvarošanu varmākam svārstās no cirtieniem ar pātagu līdz pat nāves sodam. Taču, ja noziegums pastrādāts vietā, kur sievietes nedrīkst atrasties, sodu saņem arī upuris.
Arī Sudānā izvarošanas upuri var saņemt sodu. Sievietei ir jāpierāda, ka akts noticis pret viņas gribu. Ja tas neizdodas, pret viņu tiek vērstas apsūdzības.
Cilvēktiesību aktīvisti cer, ka Jordānijas piemērs mudinās arī citas arābu valstis veikt izmaiņas likumos, vienlaikus norādot, ka tas ir viens reformu pirmais solis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
