Dekrēti ir pieņemti saskaņā ar ārkārtas stāvokli, kurš pērn tika noteikts pēc valsts apvērsuma mēģinājuma, un sestdienas vakarā tie tika publicēti valdības ziņotājā.
Pirmajā dekrētā bija nosaukti 3974 atlaižamie ierēdņi, tai skaitā vairāk nekā 1000 Tieslietu ministrijas darbinieki, vairāk nekā 1000 militārpersonas, tostarp vairāk nekā 100 piloti, un gandrīz 500 augstskolu mācībspēki, bet šis dekrēts arī paredz 236 cilvēku atjaunošanu darbā.
Ar otro dekrētu tika aizliegtas radio un televīzijas programmas "draugu un dzīvesbiedru atrašanai", pievienojot klauzulu Turcijas mediju likuma pantam par bērnu aizsardzību. Šīs televīzijas programmas nedrīkstēs pārraidīt bez satura novērtējuma simboliem.
Randiņu programmas, kas gūst augstus reitingus un lielus reklāmas ieņēmumus, šogad kļuva par karstu diskusiju tematu. Tika iesniegtas petīcijas to aizliegšanai, un politiķi kritizēja šīs programmas kā tādas, kas negatīvi ietekmē ģimenes. Valdības preses sekretārs Numans Kurtulmušs ir raksturojis tās kā pretējas turku paražām un reliģijai.
Jau ziņots, ka Turcija sestdien visā valstī arī bloķējusi piekļuvi tīmekļa enciklopēdijai "Vikipēdija".
Šie ir kārtējie varas iestāžu skarbie pasākumi pēc martā notikušā referenduma, kurā tika nobalsots par prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana pilnvaru paplašināšanu.
Turcijā 26. aprīlī tika aizturēti vairāk nekā 1000 cilvēku un atstādināti vairāk nekā 9100 policistu, vēršoties pret tiem, ko varas iestādes dēvē par ASV dzīvojošā islāma sludinātāja Fetullas Gilena atbalstītājiem. Erdogans vaino Gilenu pērn 15. jūlijā notikušā apvērsuma mēģinājuma organizēšanā, bet Gilens to noliedz.
Pēc šī apvērsuma mēģinājuma Turcijā ir aizturēti 47 000 cilvēku un atlaisti 100 tūkstoši, radot bažas, ka tas tiek izmantots par ieganstu visu Erdogana pretinieku vajāšanai.
Valdošās Taisnīguma un attīstības partijas (AKP) pretinieki ir brīdinājuši, ka Turcija virzās uz konservatīvā islāma pusi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
