Krīzē nonākušās Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro pirmdien paziņoja, ka sasauks konstitucionālo sapulci, kas rakstīs jaunu valsts konstitūciju.
Prezidenta dekrēts domāts, lai "bloķētu fašistu apvērsumu", kas apdraud valsti, saviem atbalstītājiem Karakasā paziņoja Maduro.
Jauno konstitūciju rakstīs "pilsoņu" institūcija, kurā nebūs pārstāvētas politiskās partijas, uzsvēra Maduro.
Maduro plāns atgādina viņa priekšteča Ugo Čavesa rīcību 1999. gadā, kad ar līdzīga paņēmiena palīdzību tika izstrādāta pašreizējā Venecuēlas konstitūcija, kas tika atbalstīta referendumā.
Maduro paziņoja, ka sapulcē būs 500 cilvēku, no kuriem puse pārstāvēs sabiedrības sektorus, bet otru pusi izraudzīs vietējās padomes visā valsts teritorijā. Venecuēlas konstitūcija ļauj prezidentam izveidot šādu institūciju.
"Tā būs pilsoņu sapulce, ko veidos strādnieki. Tā diena ir pienākusi. Nepieviliet mani tagad. Nepieviliet Čavesu un savu tēvzemi," paziņoja Maduro.
Venecuēlas opozīcija bažījas, ka Maduro aizpildīs konstitucionālo sapulci ar saviem atbalstītājiem, un šāds solis ir vēl viens mēģinājums mazināt opozīcijas kontrolētā parlamenta lomu. Opozīcija baidās, ka Maduro atcels šogad plānotās reģionālās vēlēšanas un nākamgad paredzētās prezidenta vēlēšanas. Aptaujas liecina, sociālisti zaudētu abās vēlēšanās.
Centriski labējā opozīcija pieprasa pirmstermiņa prezidenta vēlēšanas un Maduro atkāpšanos, vainojot viņu valsts politiskajā un ekonomiskajā krīzē. Maduro savukārt paziņojis, ka ekonomiskā krīze esot kapitālistu sazvērestība.
Pret Maduro vērstos protestos pēdējās nedēļās piedalījušies simtiem tūkstoši cilvēku. Vismaz 29 cilvēki protestu laikā gājuši bojā un simtiem tikuši ievainoti.
Maduro 2013. gadā uzvarēja prezidenta vēlēšanās ar nelielu balsu pārsvaru pār opozīcijas kandidātu Enriki Kaprilesu, bet kopš tā laika Maduro popularitāte ir strauji kritusies. Sabiedriskās domas izpētes kompānijas "Venebarometro" nesen veiktā aptauja liecina, ka septiņi no desmit venecuēliešiem neatbalsta Maduro.
Ja Maduro iecere par jaunas konstitūcijas izveidošanu tiks realizēta, opozīcijas līderiem būs svarīgi panākt opozīcijai simpatizējošo cilvēku iekļūšanu institūcijā, kas ar to nodarbosies. Taču tas var novērst opozīcijas līderu uzmanību no protestu organizēšanas, norādīja politologs Luiss Visente Leons.
Opozīcijas pārstāvis un Venecuēlas parlamenta vairākuma līderis Hulio Borhess nodēvēja Maduro ieceri par "milzīgu krāpšanu". Viņš sacīja, ka venecuēliešiem tādejādi tiks liegta iespēja paust savu gribu pie vēlēšanu urnām, un viņš aicināja armiju novērst Maduro organizēto apvērsumu.
"Venecuēlas tauta vēlas nevis jaunu konstitūciju, bet caur vēlēšanām tikt vaļā no Maduro," preses konferencē Karakasā uzsvēra Borhess, aicinot turpināt protestus pret valdību.
Pirmdien protestētāji Karakasā mēģināja doties gājienā līdz valdības ēkām pilsētas centrā, bet policija nobloķēja viņiem ceļu. Lai izklīdinātu protestētājus, policisti izmantoja asaru gāzi. Rezultātā miermīlīgais mītiņš pārvērtās haosā. Protestētāji sāka apmētāt policistus ar akmeņiem un citiem priekšmetiem.
Pirmdien Karakasā notika arī valdības organizēts mītiņš par godu 1.maijam. Tas noritēja bez starpgadījumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
