Vēlēšanās sakautā Francijas prezidenta krēsla tīkotāja Marina Lepēna vēlēšanu naktī atzīmēja nelielu uzvaru. Lai gan viņa nekļūs par jauno valsts līderi, nacionālisti vēl nekad iepriekš nav ieguvuši tik lielu vēlētāju atbalstu. Viņas prieku par saņemtajiem 33,9 % balsu apliecina arī aģentūras "Reuters" video, kurā viņa vēlēšanu naktī redzama, virpuļojam pa deju grīdu.
Pirms 15 gadiem prezidenta vēlēšanu otrajā vēlēšanu kārtā ar salīdzinoši niecīgu aptuveni 200 000 balsu pārsvaru pār sociālistu kandidātu iekļuva Marinas tēvs Žans Marija Lepēns. Šajās 2002. gada vēlēšanās viņa pretinieks bija Žaks Širaks, un Lepēns otrajā kārtā saņēma tikai 17,8 % jeb 5,5 miljonu vēlētāju atbalstu, atgādina aģentūra AFP.
Lepēns, kurš bija atklāts rasists un holokausta noliedzējs, no nacionālistu vadības nu jau ir aizgājis. Savukārt viņa meita, kura pārņēma viņa radītās kustības vadību, pēdējos gados centusies ievērojami mīkstināt "Nacionālās frontes" tēlu, lai piesaistītu plašāku vēlētāju spektru. Tas viņai acīmredzami izdevies.
Par viņu svētdien notikušajās vēlēšanās balsoja divkārt vairāk cilvēku nekā par viņas tēvu – vairāk nekā 10,6 miljoni cilvēku.
Kā noprotams pēc Lepēnas runas, kuru viņa veltīja saviem atbalstītājiem naktī pēc vēlēšanām, nacionālistu līdere apņēmusies kustību reformēt vēl vairāk, tādējādi cerot arī uz vēl lielāku atbalstītāju īpatsvaru nākamajās vēlēšanās.
Eiroskeptiķe atklāja, ka "Nacionālo fronti" sagaida pamatīgas pārmaiņas, kuras viņa ir uzņēmusies vadīt, atzīmē "Politico". ""Nacionālajai frontei" ir sevi jāatjauno. Es tāpēc uzsākšu dziļas mūsu kustības pārmaiņas. Es aicinu visus patriotus mums pievienoties," viņa paziņojusi.
Medijs norāda, ka arī kustības viceprezidents un antieiropeiskās politikas veidotājs Florians Filipots norādījis uz gaidāmām pārmaiņām. Cita starpā viņš atklājis, ka kustība varētu mainīt savu nosaukumu. "Tā varētu pārvērsties jaunā politiskā spēkā, kas, ja nepieciešams, varētu nesaglabāt esošo nosaukumu."
Par labu Lepēnas politiskajiem plāniem varētu strādāt jaunievēlētā prezidenta Emanuela Makrona nespēja iegūt vairākuma atbalstu parlamentā jūnijā gaidāmajās vēlēšanās. Tas ierobežotu viņa rīcību, tādējādi radot lielāku neapmierinātību viņa vēlētāju vidū, vienlaikus vairojot nacionālistu kustības atbalstītāju rindas.