Fotogrāfijās redzams, ka līdzās Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam atradies Moldovas jaunievēlētais prezidents Igors Dodons. Viņš pēdējos mēnešos iesaistījies asā vārdu apmaiņā ar proeiropeisko premjeru un aizsardzības ministru, ņemot vērā Dodona vēršanos pret Eiropas Savienību un pret NATO.
Tā dēvētajā 9. maija parādē šogad Krievijas galvaspilsētā piedalījās vairāk nekā 10 000 karavīru, kā arī 114 smagās tehnikas vienības un modernie ieroči, ziņo "Reuters". Lidaparātu piedalīšanās parādē esot atcelta, norāda "RT". Kopumā parādē bijušas redzamas 29 dažādu militāro un paramilitāro vienību 46 daļas. Viņu vidū bijuši gan Suvorva militārās skolas un Nahimova Jūras spēku akadēmijas kadeti, gan Krievijas Rietumu militārā apgabala, Krievijas Ārkārtas situāciju ministrijas, Nacionālās gvardes un Federālā drošības dienesta spēki.
Līdzās vairākām 9. maija parādē jau ierastām smagās tehnikas vienībām šogad tajā bija redzama arī jaunā zeme-gaiss tipa raķešsistēma "Tor-M2DT", pretgaisa raķešu komplekss "Pantsyr-SA" un plašākai publikai līdz šim nedemonstrētie "T-72B3" tanki.
Pirmā "Uzvaras dienas" parāde Maskavā tāpat kā vairākās Rietumeiropas galvaspilsētās notika 1945. gadā, bet nākamajos gados netika atkārtota.
Savukārt 1965. gadā propagandas nolūkos PSKP CK ģenerālsekretārs Leonīds Brežņevs sarīkoja parādi, pieminot 20. gadadienu kopš nacisma sagrāves. Brežņeva laikā 9. maijs tika pasludināts par brīvdienu. Vērienīgas parādes līdz PSRS sabrukumam gan tika sarīkotas vēl tikai divas reizes – 1985. un 1990. gadā.
Krievijā pirmā "Uzvaras dienas" parāde notika 1995. gadā, un to līdzās prezidentam Borisam Jeļcinam vēroja arī ASV prezidents Bils Klintons. Kopš tā laika 9. maijs kļuvis par ikgadēju Krievijas militārā spēka demonstrācijas dienu.
Oficiāli Krievija "Uzvaras dienu" joprojām atzīmē, pieminot "fašisma sagrāvi". Šogad aprit 72. gads kopš Trešā Reiha sakāves.