Meja: Lielbritānija saskaras ar pieciem milzīgiem izaicinājumiem  (5)

Meja uzsvēra, ka Lielbritānijai jāstiprina ekonomika, lai panāktu drošību, iedzīvotāju labklājību, nodrošinātu sabiedriskos pakalpojumus un "apmierinātas un ilgtspējīgas kopienas".

Runājot par "Breksitu", premjerministre sacīja, ka līdz šim valdošā nelielā nošķirtība starp iekšpolitiskajām un starptautiskajām lietām tādos jautājumos kā migrācija, nacionālā drošība un ekonomika nozīmē, ka Lielbritānijai jābūt stiprai un vienotai un jāuzņemas vadošā loma pasaulē, lai aizstāvētu savas intereses.

Meja solīja nodrošināt, ka visiem ir iespēja iegūt vislabāko no saviem talantiem un smagā darba, "lai kas arī jūs būtu un no kurienes". Viņa sacīja, ka vēl viens izaicinājums būs labuma gūšana no strauji mainīgajām tehnoloģijām, vienlaikus aizsargājot cilvēku privātumu, drošību un bērnu un jauniešu labklājību.

Meja solīja samazināt imigrāciju un noteikti panākt Lielbritānijas izstāšanos no ES un pēc tam veidot "meritokrātiju, sniedzot palīdzīgu roku nabagajiem un nojaucot barjeras sociālajai mobilitātei".

Mejas prezentētā platforma pirms 8.jūnijā gaidāmajām vēlēšanām ir pagrieziens prom no iepriekšējo konservatīvo valdību izteikti biznesam un brīvajam tirgum draudzīgās politikas.

Premjere paziņoja, ka aiziešana no ES dos iespēju veidot "spēcīgāku, taisnīgāku, daudz turīgāku Lielbritāniju", balstoties uz "jaunu līgumu starp valdību un tautu". Konservatīvo vēlēšanu manifestā atkārtots partijas solījums samazināt neto migrāciju zem 100 000.

Saskaņā ar oficiālās statistikas aģentūras aplēsēm viena gada laikā līdz 2016.gada septembrim Lielbritānijā imigrēja 596 tūkstoši cilvēku, no kuriem 257 tūkstoši nebija ES pilsoņi. Neto imigrācija jeb imigrantu un emigrantu skaita starpība šajā laikā bija 273 000.

Zem 100 000 neto imigrācija Lielbritānijā nav bijusi pēdējos 20 gadus.
Pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES, visātrākais ap 2019.gadu, Lielbritānijai būs lielākas iespējas ierobežot imigrāciju, taču daudzi ekonomisti izraudzīto "desmitu tūkstošu mērķi" uzskata par patvaļīgu un bažījas, ka tas varētu ierobežot uzņēmumu iespējas noalgot sev nepieciešamos darbiniekus.

Domnīcas "Institute for Fiscal Studies" direktors Pols Džonsons uzskata, ka strauja imigrācijas samazināšana radīs papildu izmaksas darbadevējiem un ekonomikai, jo tiks zaudēts produktīva darbaspēka avots.

Konservatīvo partijas manifestā teikts, ka Lielbritānija iesaistīsies "Breksita" sarunās ar "patiesas sadarbības garu" un samaksās izstāšanās rēķinu, kurā būs ievērots taisnīgs līdzsvars starp Lielbritānijas tiesībām un pienākumiem. Konkrētas summas noteikšana droši vien būs pirmais domstarpību punkts "Breksita" sarunās.

Meja uzsvēra, ka ir apņēmusies pārvērst "Breksitu" panākumos, kaut arī tas rada nopietnus riskus valsts ekonomikai. Kopš "Breksita" referenduma mārciņas vērtība ir kritusies un inflācija pieaugusi.

Konservatīvo partijas manifestā izklāstītās ieceres ekonomikā ietver idejas, kas vairāk piestāvētu leiboristiem, nevis konservatīvajiem.
Manifests liecina, ka Meja ir daudz vairāk gatava pieļaut valsts iejaukšanos tirgus darbībā nekā viņas priekštecis premjera amatā Deivids Kamerons.

Paredzēts arī dot valdībai lielāku elastību iekasēt un tērēt naudu, atcelt garantijas, ka valsts pensijas palielināsies par vismaz 2,5% gadā, un atteikties no Kamerona solījuma nepalielināt ienākuma nodokli. Paredzētas arī atkāpes no konservatīvo agrākajiem solījumiem samazināt deficītu, pārvirzot šo mērķi uz 2025.gadu.

Manifestā tiek solīts arī līdz 2022. gadam palielināt veselības aprūpes budžetu par vismaz astoņiem miljardiem mārciņu, ieguldīt vairāk naudas izglītībā un risināt veco cilvēku aprūpes jautājumu, jo sabiedrībai novecojoties šīs izmaksas arvien palielinās.

Meja bieži tiek salīdzināta ar Lielbritānijas otro sievieti premjerministri Margarētu Tečeri, kas pārveidoja valsti ar liberālu ekonomisko politiku. Taču Mejas politiskā filozofija ir atšķirīga. Ja Tečere neuzticējās valstij, Mejas prezentētajā vēlēšanu manifestā norādīts, ka "valdība var un tai vajadzētu būt spēkam, kas virza uz labu".

Vienlaikus Meja noraidīja, ka viņai būtu atšķirīga vīzija, ko varētu dēvēt par "mejismu", līdzīgi kā Tečeres politika tika iedēvēta par "tečerismu".

"Nav nekāda mejisma. Ir kārtīgs konservatīvisms," sacīja premjere.