Šodien Ukrainā un daudzviet citur pasaulē atzīmē 73. gadadienu kopš padomju vara no Krimas deportēja pilnīgi visus pussalas vēsturiskos pamatiedzīvotājus Krimas tatārus. Kopumā 1944. gada 17. un 18 maijā uz mūsdienu Uzbekistānu ar varu tika aizvesti aptuveni 240 000 Krimas tatāru.
Krimā tatāri bija pamatiedzīvotāji no aptuveni 10. gadsimta. Ap šo laiku pussalā ieradās tjurku, kā arī citas Āzijas stepes apdzīvojošās ciltis, kuras laika gaitā saplūda ar Krimā jau dzīvojošajām skitu, kimēriešu un citām ciltīm, salīdzinoši noslēgtajā teritorijā izveidojot Krimas tatāru etnosu.
Ap 15. gadsimtu līdz ar Krimas hanistes izveidošanos sākās viņu zelta laikmets. Tā lejupslīde sākās līdz ar pirmo Krievijas Impērijas karaspēka iebrukumu Krimā 1736. gadā. Nākamais sekoja 1774. gadā, un Krima nonāca Krievijas pakļautībā, bet pēc vairākkārtējas tatāru sacelšanās Krievija 1783. gadā pussalu okupēja.
Visu 19. gadsimtu Krievijas Impērija ar varu un dažādu likumu palīdzību spieda pamatiedzīvotājus pamest Krimu. Viņi galvenokārt apmetās uz dzīvi mūsdienu Rumānijā, Bulgārijā un Turcijā. Līdz ar Krievijas īstenotu tatāru izspiešanu un pastiprinātu citu tautu, galvenokārt krievu un ukraiņu iebraukšanu Krimā, senās pamattautas īpatsvars līdz 20. gadsimta sākumam pussalā ievērojami saruka.
Represiju, politikas un karu dēļ līdz Otrā pasaules kara sākumam Krimas tatāri veidoja vien piekto daļu no pussalas iedzīvotāju kopskaita, bet krievu skaits jau pārsniedza 50 %.
Kara gados Krimas tatāri tika iesaukti gan Sarkanajā armijā, gan karoja Trešā Reiha pusē. Tomēr tatāru leģiona izveide, kā arī garīgo un politisko līderu sadarbība ar Hitlera spēkiem Krimas tatāru gadījumā bija liktenīga visai tautai.
Pēc PSRS vadoņa Josifa Staļina pavēles 1944. gada 17. un 18. maijā no pussalas uz Centrālāziju tika izsūtīti pilnīgi visi Krimas tatāri, kuru skaits tiek lēsts ap 240 000. Šī pavēle attiecās pat uz tiem tūkstošiem, kuri kara laikā bija dienējuši padomju armijā, darbojās komunistiskajā partijā un tiesībsargājošajās iestādes.
Lielākā daļa masu izsūtīšanas jeb Krimas tatāru valodā par "Sürgün" dēvētajā akcijā tika izmitināti mūsdienu Uzbekistānā, kur arī mūsdienās dzīvo ap 150 000 Krimas tatāru.
Krimas tatāri bija kļuvuši tikai par vienu no daudzām tā dēvētajām "aizdomīgajām nācijām". No PSRS robežteritorijām pēc līdzīga neuzticamības principa pilnībā tika deportēti arī čečeni, savukārt Krimu bija jāpamet arī tajā dzīvojošajiem bulgāriem, armēņiem un grieķiem, kuru kopienas pussalā bija saglabājušās jau vismaz tūkstošgadi.
Tie, kuri aresta laikā centās bēgt vai pretoties, tikuši nogalināti uz vietas. Savukārt tūkstošiem cilvēku ceļā un pēc ierašanās Uzbekijas PSR mira no bada, slāpēm, pārguruma un dažādām slimībām. Daudzi trimdinieki nokļuva darba nometnēs, kļūstot par bezmaksas darbaspēku dažādu PSRS infrastruktūras objektu būvniecībā.
Tikai 1967. gadā, vairāk nekā desmit gadus kopš Staļina nāves, Krimas tatāriem ļāva atgriezties viņu dzimtenē. Vienlaikus tas gan netika veicināts, kā arī PSRS varas iestādes nekādā veidā nepalīdzēja atgūt atņemtos īpašumus vai kompensēt zaudējumus. Tikai 1989. gadā PSRS augstākā vara nosodīja Krimas tatāru deportācijas kā nehumānas un nelikumīgas.
Pēc pēdējās tautas skaitīšanas, kuru Ukraina īstenoja 2001. gadā, Krimā dzīvoja nepilni 243 000 Krimas tatāru jeb aptuveni 12 % no visiem pussalas iedzīvotājiem. Pretstatā pirmskara periodam, kad Krimas tatāri lielākoties apdzīvoja pilsētas un piekrastes reģionu, viņu lielais vairākums dzīvoja lauku apvidos Krimas iekšienē.
Pēc 2014. gada 18. maija, kurā Krievija paziņoja par Ukrainai piederošās Krimas aneksiju un to faktiski okupēja, jaunās varasiestādes paziņoja, ka Krimas tatāri būs spiesti atstāt piekrastes zemes, kuri tie apdzīvojot bez likumīgiem dokumentiem. Šāda situācija izveidojusies jo daudzi, kuri senču dzimtenē atgriezās pēc 1990. gada, nespēja likumīgi atgūt zaudētos īpašumus un apmetās uz valstij piederošām zemēm.
Tiek lēsts, ka kopš pussalas okupācijas, uz Krievijas neieņemtajām Ukrainas teritorijām pārcēlušies jau vismaz 50 000 Krimas tatāru.
Okupācijas vara slēgusi Krimas tatāru padomes – Medžlisa – darbību Krimā, apturējusi daudzu mediju darbība, skolās pārtrauktas mācības Krimas tatāru valodā, kā arī turīgākie iedzīvotāji regulāri saņem draudus, viņu mājās tiek veiktas kratīšanas, bet pret viņiem ierosinātas dažādas lietas.
Vairāk par Krimas tatāru vēsturi lasiet šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
