Turcijas galvaspilsētā Ankarā pirmdien sācies kopējs tiesas process pret jūlija neveiksmīgo valsts apvērsumu aizdomās turētajiem, kuru desmiti pirms sēdes sākuma tika izvesti garām naidīgam pūlim, vēsta raidsabiedrība BBC.
Lielākā daļa no 221 aizdomās turētā ir augsta ranga militārpersonas, kas apsūdzēti par mēģinājumu gāzt prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu pērnā gada 15. jūlijā.
Pirmais ievestais garajā apsūdzēto rindā ir bijušas gaisa spēku komandieris Akins Ozturks. Šis masveida tiesas process, kas notiek cietuma kompleksā pie Ankaras, ir līdz šim augstākā profila kriminālvajāšanas pret apvērsumā aizdomās turētajiem.
Pats galvenais aizdomās turētais, ko Ankara apsūdz apvērsuma plānošanā, ir musulmaņu garīdznieks Fetulla Gilens, kurš savu saistību ar apvērsumu noliedz un atrodas ASV.
Apsūdzības pret iespējamiem sazvērniekiem iekļauj 250 civiliedzīvotāju nogalināšanu apvērsuma mēģinājuma laikā, pēc kura Erdogans ieviesa joprojām spēkā esošu ārkārtas stāvokli.
Pēc neveiksmīgā puča no darba atlaisti vairāk nekā 100 000 valsts sektora darbinieku. Starp tiem arī divi arestēti skolotāji Nurije Gulmens un Semihs Ozakca, kuri jau 75 dienas ietur badastreiku.
Erdogana vajāšanās no darba masveidā atlaisti cilvēki tādās valsts institūcijās kā tiesās, policijā, skolās un augstskolās.
Pēc apvērsuma ir izskanējuši aicinājumi vainīgajiem piespriest nāvessodu, lai gan Turcijas likumi to neatļauj. Taču Erdogans ir paziņojis, ka varētu sarīkot referendumu par nāvessoda atjaunošanu, kas nozīmētu beigas Turcijas cerībām iestāties Eiropas Savienībā (ES).
Aprīlī turki ar nelielu pārsvaru referendumā nobalsoja par izmaiņām konstitūcijā, kas prezidentam dod plašākas pilnvaras.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
