Impīčmenta ēnā: Tramps var kļūt par pirmo atstādināto ASV prezidentu  (150)

Opozīcija Baltā nama saimniekam ir bijusi vienmēr, un tāpat vienmēr kāda sabiedrības daļa pie varas gribējusi redzēt kādu citu. Trampa gadījumā opozīcija ir īpaši spēcīga – viņa lēmumus un paziņojumus pavadošo protestu apmēri ievērojami pārsniedz līdz šim pieredzētos.

Par spīti prezidenta pretinieku aktivitātei, viņa atstādināšana ir sarežģīts process. ASV vēsturē bijuši vien daži gadījumi, kad uzsākts impīčments jeb īpaša tiesvedības kārtība, kad parlaments izskata valsts galvas nodarījumus. Lai gan pat Baltā nama amatpersonas atklājušas, ka izvērtē impīčmenta iespējamību aizstāvības sagatavošanai, pats prezidents šķietami bezrūpīgi vēl visu šo nedēļu pavadīs savā pirmajā ārvalstu ceļojumā.

Tikmēr portāls "Delfi" iepazīstina ar procedūrām, kas nepieciešamas impīčmenta uzsākšanai, kārtību, kādā notiek izmeklēšana, un to, kas teorētiski sagaidāms pēc tā:

Pirmoreiz impīčmenta procedūra iedarbināta 1868. gadā pret Endrū Džonsonu. Viņš centās ieviest strauju dienvidu štatu reintegrācijas procesu pēc postošā pilsoņkara un atcēla no amata Kara ministru, lai gan viņš to nevarēja darīt bez Kongresa piekrišanas.

Otro reizi ASV prezidenta impīčmentu Pārstāvju palāta uzsāka pret Bilu Klintonu 1998. gadā. Tā iemesls bija zvēresta pārkāpšana, melojot par seksuālajām attiecībām ar Moniku Levinsku, viņam liecinot lietā par uzmākšanos Polai Džonsai.

Abos gadījumos ASV Pārstāvju palāta atzina, ka lieta ir jāizvērtē Senātam, taču tas apsūdzētos prezidentus atzina par nevainīgiem viņiem inkriminētajos nodarījumos.

Daudz netrūka, lai 1974. gadā impīčments tiktu uzsākts pret Ričardu Niksonu par tā dēvēto Votergeitas lietu, kad prezidenta administrācija bija iesaistīta viltus kampaņu, izspiegošanas, sabotāžas un nelegālas ielaušanās organizēšanā pret demokrātu partiju. Pārstāvju palātas Juridiskā komiteja bija sagatavojusi nepieciešamos dokumentus impīčmenta procedūras uzsākšanai, bet Pārstāvju palāta par tiem nepaguva balsot, jo prezidents pats atkāpās no amata.

Tieši Niksona administrācijas noziegumi pēdējo nedēļu laikā aizvien biežāk tiek piesaukti, runājot par Trampa iespējamo impīčmentu. Pazīstamais republikāņu kongresmenis Džons Makkeins pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Trampa skandāls savos apmēros jau ir sasniedzis Votergeitu, rakstīja "The New York Times".

Pēc iespējama nozieguma fiksēšanas ASV Pārstāvju palātā jāiesniedz kongresmeņu sagatavota rezolūcija. Pārstāvju palātas vairākums sagatavo lietas materiālus un lemj par to virzīšanu tālāk skatīšanai Senātā. Tas savukārt izskata lietu, bet prezidentu var atzīt par vainīgu un atstādināt no amata tikai ar vismaz divu trešdaļu klātesošo balsīm.

Attiecībā uz Trampu protestētāji ar plakātiem "impīčmentu Trampam" parādījās jau viņa inaugurācijas dienā. Tomēr par reālu tiesvedības uzsākšanu pret prezidentu viņa paša pārstāvēto republikāņu rindās pirmo reizi runāts pēc tam, kad valsts galva atlaida Federālā Izmeklēšanas biroja direktoru Džeimsu Komiju, atzīstot, ka viņš, to darot, domājis par "Krievijas lietu", norāda "Vice".

Vairāki Kongresa pārstāvji no demokrātiskās partijas impīčmenta iespējamību pirmoreiz minēja pēc Džeimsa Komija atlaišanas 9. maijā. Šādu scenāriju aizvien vairāk kongresmeņu pieļāva pēc tam, kad Tramps atzina, ka Krievijas amatpersonām nodevis slepenu informāciju, kā arī izskanēja, ka Tramps Komijam pirms atlaišanas norādījis izbeigt izmeklēšanu pret tobrīd jau atstādināto ASV prezidenta padomnieku nacionālās drošības jautājumos Maiklu Flinu.

Atbalstu rezolūcijas iesniegšanai pārstāvju palātā līdz šim pauduši gan vairāki demokrātu, gan republikāņu pārstāvji. Kamēr rezolūcija vēl Pārstāvju palātā nav iesniegta, Baltā nama amatpersonas jau atzinušas, ka tiek izskatīta impīčmenta iespējamība, lai sagatavotu aizstāvību.

Viens no elementiem, kas var pietuvināt impīčmenta sākumu, ir neatkarīga izmeklētāja piesaistīšana. Šādi sagatavoti pierādījumi kļuva par pamatu Klintona impīčmentam, gan arī tā tika vākti pierādījumi beigās gan neuzsāktajam Niksona impīčmentam.

Attiecībā uz Krievijas iesaisti ASV vēlēšanās un Trampa vai republikāņu mēģinājumiem to slēpt, pagājušajā nedēļā par īpašo izmeklētāju kļuva gan demokrātu, gan republikāņu, gan izmeklēšanas iestāžu darbinieku vidū respektētais Roberts Millers, norāda NBC. Sagaidāms, ka jaunu pavērsienu varētu dot no FIB vadītāja amata atlaistā Komija liecība, kuru viņš solījis sniegt pēc 29. maija, raksta "The Hill".

Pat ja īpašajam izmeklētājam, bijušajam FIB vadītājam, Robertam Milleram izdodas savākt nepieciešamos pierādījumus, tos par atbilstošiem vēl jāatzīst Pārstāvju palātai, bet Trampu par vainīgu var pasludināt Senāts. Tie abi ir Trampa pārstāvēto republikāņu rokās, un pat tiem iegūt attiecīgi pusi un divas trešdaļas balsu daudzos jautājumos ir sarežģīti, norāda "Telegraph".

Tomēr pastāv neliela iespēja, ka Pārstāvju palāta nosūtīs izmeklēšanas lietu Senātam, un tas Donaldu Trampu atzīs par vainīgu noziegumos, kā arī pirmoreiz ASV vēsturē nobalsos par valsts galvas atstādināšanu no amata.

Šajā gadījumā par jauno prezidentu uzreiz kļūtu pašreizējais viceprezidents Maiks Penss (attēlā pirmais no kreisās). Savukārt, ja impīčmenta procedūras rezultātā amatu zaudētu gan Tramps, gan Penss, ASV vadītāja krēslā sēstos Pārstāvju palātas spīkers Pols Raiens (attēlā otrais no kreisās).

Penss daudziem Trampa pretiniekiem, iespējams, patiktu vēl mazāk par esošo Baltā nama saimnieku, norāda "Independent". Penss ir abortu, viendzimuma laulību un diskusiju par rasismu pretinieks, kā arī noliedzis klimata pārmaiņu eksistenci, skaidro medijs.

Tā kā ASV prezidenta atlaišanai nav precedenta, pagaidām nav skaidrs, vai Penss saņemtu leģitīmu mandātu ieņemt amatu vai sabiedrība varētu pieprasīt jaunu vēlēšanu rīkošanu.