Bijušais ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktors Džons Brenans otrdien paziņoja, ka viņš pērnā gada vasarā brīdinājis Krieviju neiejaukties ASV prezidenta vēlēšanās, tomēr Krievija to darījusi.
"Visiem vajadzētu būt skaidram, ka Krievija iejaucās mūsu 2016.gada prezidenta vēlēšanu procesā," Brenans sacīja savā liecībā Pārstāvju palātas Izlūkošanas komitejai, kura izmeklē iespējamu saistību starp Krieviju un prezidenta Donalda Trampa vēlēšanu kampaņu.
"Un [vajadzētu būt skaidram arī] tam, ka viņi (Krievija) veica šīs darbības, neraugoties uz mūsu stipriem protestiem un skaidru brīdinājumu to nedarīt," teica Brenans, kurš bija CIP direktors no 2013.gada līdz šī gada janvārim, kad Tramps stājās amatā.
Brenans stāstīja, ka viņš 4.augustā piezvanījis Krievijas Federālā drošības dienesta (FDD) vadītājam un izteicis šo brīdinājumu.
"Es sacīju, ka visi amerikāņi neatkarīgi no politiskās piederības vai tā, ko viņi varētu atbalstīt vēlēšanās, lolo savu spēju ievēlēt savus līderus bez ārējas iejaukšanās," teica Brenans.
"Es teicu, ka amerikāņu vēlētājus saniknotu jebkāds mēģinājums iejaukties šajās vēlēšanās," viņš piebilda.
Brenans sacīja, ka viņa sarunas biedrs noliedzis jebkādu Krievijas iejaukšanos, bet solījis nodot šo brīdinājumu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam.
Brenans vēlreiz apliecināja, ka CIP pērn konstatējusi iespējamas slepenas norunas pazīmes starp Trampa kampaņas dalībniekiem un Krievijas amatpersonām.
Šos kontaktus tagad izmeklē komitejas abās ASV Kongresa palātās un nesen ieceltais īpašais prokurors Roberts Millers, kurš ir bijušais Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) direktors.
"Es pamanīju un apzinājos informāciju un izlūkošanas datus, kas atklāja kontaktus un mijiedarbību starp Krievijas amatpersonām un Trampa kampaņā iesaistītām ASV personām," sacīja Brenans.
Brenans atzina, ka viņam nav zināms, vai šie kontakti un mijiedarbība ir līdzvērtīgi tieši slepenai norunai.
"Es zinu, ka bija pietiekama informācijas un izlūkošanas bāze, lai būtu vajadzīga tālāka izmeklēšana" no FIB puses, piebilda Brenans.
Tramps noliedz, ka būtu bijusi kāda noruna starp viņa kampaņu un Krievijas amatpersonām, un uzstāj, ka viņš kļuvis par upuri bezprecedenta raganu medībām.
Brenans arī izteicās par mediju ziņām, ka Tramps, šomēnes Ovālajā kabinetā tiekoties ar Krievijas ārlietu ministru un vēstnieku Vašingtonā, esot izpaudis ļoti slepenu informāciju, ko kāds ASV sabiedrotais sniedzis par grupējuma "Islāma valsts" plānu uzspridzināt civilas pasažieru lidmašīnas ar klēpjdatoros paslēptiem spridzekļiem.
Ja šīs ziņas ir patiesas, tad Tramps ir pārkāpis divus izlūkošanas protokolus, sacīja Brenans.
Pirmkārt, šāda izlūkošanas informācija tiek nodota nevis vēstniekiem, bet pa izlūkdienestu kanāliem. Otrkārt, pirms dalīšanās ar šādu informāciju ir jābrīdina valsts, kas to sniegusi, lai neapdraudētu šīs informācijas avotus vai metodes, teica Brenans.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
