Augsta ranga Krievijas izlūkdienestu darbinieki un politiķi pagājušajā gadā apsprieduši, kā ietekmēt toreizējo ASV prezidenta amata kandidātu Donaldu Trampu, izmantojot viņa padomniekus, ziņo laikraksts "New York Times".
Krievijas amatpersonas izklausījušās pārliecinātas, ka atvaļināto ģenerāli Maiklu Flinnu un toreizējo Trampa kampaņas vadītāju Polu Manafortu būs iespējams izmantot, lai veidotu Trampa viedokli par Krieviju, atsaucoties uz anonīmām ASV esošajām un bijušajām amatpersonām, trešdienas numurā raksta "New York Times".
Šī informācija iegūta, kad tika sākta izmeklēšana par Krievijas mēģinājumiem ietekmēt ASV prezidenta vēlēšanas. Flinns un Manaforts nolieguši, ka būtu sadarbojušies ar Krieviju.
Bijušais ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktors Džons Brenans otrdien paziņoja, ka viņš pērnā gada vasarā brīdinājis Krieviju neiejaukties ASV prezidenta vēlēšanās, tomēr Maskava to darījusi.
Brenans vēlreiz apliecināja, ka CIP pērn konstatējusi iespējamas slepenas norunas pazīmes starp Trampa kampaņas dalībniekiem un Krievijas amatpersonām.
Šos kontaktus tagad izmeklē komitejas abās ASV Kongresa palātās un nesen ieceltais īpašais prokurors Roberts Millers, kurš ir bijušais Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) direktors.
Brenans atzina, ka viņam nav zināms, vai šie kontakti un mijiedarbība ir līdzvērtīgi tieši slepenai norunai.
"Es zinu, ka bija pietiekama informācijas un izlūkošanas bāze, lai būtu vajadzīga tālāka izmeklēšana" no FIB puses, piebilda Brenans.
Tramps noliedz, ka būtu bijusi kāda noruna starp viņa kampaņas štābu un Krievijas amatpersonām, un uzstāj, ka viņš kļuvis par upuri bezprecedenta raganu medībām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
