Vasaras prognoze Eiropai: karstums Balkānos, sausums Krievijā, vētras Polijā  (39)

Piedāvājam iepazīties ar šajā vasarā gaidāmajiem laikapstākļiem Eiropā:

Izteikti silti laikapstākļi gaidāmi viscaur Eiropas dienvidos, bet Itālijā un Balkānu pussalā gaidāmi neierasti ilgi karsta laika periodi, paredz "AccuWeather" vecākais meteorologs Alans Reperts.

To dēļ pastāv liela iespējamība, ka šajā reģionā jūlijā un augustā gaidāmi vairāki īpaši augstu temperatūru periodi jeb karstuma viļņi. Temperatūras virs 32 grādiem pēc celsija sagaidāmas visas vasaras garumā, ar vismaz vienu aptuveni nedēļu ilgu karstuma vilni, kurā ilgstošais karstums būs īpaši bīstams.

Reperts skaidro, ka reģionā no Maķedonijas līdz Rumānijai īpaši karsta laika viļņu varētu būt vairāk. Tie radīs smogu un gaisa kvalitātes pasliktināšanos.

Vienlaikus šī klimata ietekmē Eiropas dienvidaustrumu reģionā samazināsies nokrišņu daudzums. Lai gan kopš gada sākuma līdz aprīlim nokrišņu apmērs vietām bijis pat lielāks par vidējo, vasaras karstais klimats rada sausuma draudus, kas savukārt ietekmēs ražas.

Kamēr vasaras lielāko daļu Eiropas dienvidos un austrumos pieaugs karstums, vētru dēļ Francijā, Vācijā un Polijā tas nebūs tik izteikts.

Centrāleiropā būs viduvējs vasaras siltums, jo karsta laika periodus bieži pārtrauks neregulāras lietusgāzes, kā arī gaidāmi spēcīgi un mainīgi vēji. Vairākas no vasaras vētrām draud būt postošas, tostarp var rasties viesuļvētras. Parasti spēcīgu pērkonu negaisu rašanās laiks ir agra pēcpusdiena, norāda medijs.

Lielākie postošu pērkonu negaisu draudi pastāv Vācijas dienvidos, kā arī Čehijas un Polijas rietumos. Šis reģions ietver tādas lielpilsētas kā Minheni, Prāgu un Vroclavu. Lietus un vētras paaugstinās arī plūdu risku Šveicē un to robežojošajos Francijas un Vācijas apgabalos.

Par spīti vētrām visas sezonas garumā Rietumeiropā un Centrāleiropā vasaras otrajā pusē gaidāmi īsi, bet intensīvi karstuma viļņi.

Karstums un vētras kārtējo gadu pēc kārtas Ibērijas pussalā draud izraisīt plašus mežu ugunsgrēkus. To iespējamība pieaugs uz vasaras otro pusi.

Vētras, kuras būs novērojamas Francijā, ietekmēs atsevišķu pērkona negaisu rašanos arī Spānijas kalnainajos ziemeļos. Tie paaugstinās meža ugunsgrēku rašanos.

"AccuWeather" vecākais meteorologs Alans Reperts paredz, ka krūmāju ugunsgrēki varētu izplatīties straujāk nekā citus gadus, jo ziemas un pavasara labvēlīgais klimats veicinājis zāles un krūmāju augšanu.

Vidēji mērena vasara gaidāma Īrijā un Lielbritānijā. Pretēji vairākiem iepriekšējiem gadiem, neesot gaidāmi ne ilgi karstuma periodi, ne nedēļām ilgas lietusgāzes. Savukārt gaisa temperatūra būs vēsāka nekā vidēji ierasts.

Reizumis valstis šķērsos vētras, kuras no Atlantijas okeāna virzīsies uz Eiropas cietzemi. Tās atnesīs vairākas dienas ilgas lietavas, kurām savukārt sekos vairākas dienas ilgs periods bez nokrišņiem.

Intensīvākie nokrišņi šovasar sagaidāmi Skotijā, bet plūdu iespējamība saglabāsies zema. Ilgāki sausi un silti laikapstākļi savukārt būs vērojami Velsas un Anglijas dienvidos. Šie reģioni jau kopš ziemas pieredzējuši neierasti maz nokrišņu, radot pat sausuma draudus, ja šāds periods ieilgs, apgalvo "AccuWeather".

Karstie un sausie laikapstākļi, kuri šovasar dominēs Balkānos, ietekmēs arī Moldovu, lielāko daļu Ukrainas un Krievijas dienvidus.

Tā kā lietus mākoņu masas šogad vairāk būs Eiropas centrālajā un ziemeļdaļā, tad šajā reģionā savukārt gaidāms izteikts sausums. Tas varētu ietekmēt jau šī gada pavasara izteiktajās salnās daudz cietušās ražas, un attiecīgi arī pārtikas cenas visā Eiropā.

"AccuWeather" meteorologi pieļauj, ka šādi sausi laikapstākļi Eiropas austrumos varētu ieilgt un turpināties arī rudenī.

Tikmēr mēreni silta šī vasara gaidāma Polijas austrumos, Baltijas valstīs, Baltkrievijā un Ukrainas Rietumos. Šajā reģionā paredzami vien atsevišķi īsi karstuma periodi, kuros temperatūra pārsniegs ierasto.