Krimas tatāru līderis: Putins ar mums grib rīkoties tāpat kā Staļins  (13)

Pēc viņa teiktā, Krievijas varas iestādes cenšas no Krimas izspiest tām nelojālos iedzīvotājus, lai pussalu varētu pārvērst par Krievijas militāro nocietinājumu līdzās NATO dienvidu spārnam, bet Krimas iedzīvotāji kļuvuši par sava veida ķīlniekiem un viņu, īpaši tatāru, liktenis ir atkarīgs no tā, cik ilgi turpināsies okupācija.

"Krievijas impērija pagājušajā gadsimtā faktiski rīkojās tieši tāpat kā pašlaik Putina Krievija. Šobrīd ir XXI gadsimts, un Putins neiedrīkstas Krimas tatāru "problēmu" risināt tā, kā to darīja Staļins, dažu dienu laikā sasēdinot vagonos vairāk nekā 220 000 cilvēku un aizraidot viņus nebūtībā. Pagaidām neiedrīkstas. Taču Maskavas izvirzītais mērķis ir tieši tāds pats, kādu mēģināja panākt Staļins – Krima bez Krimas tatāriem," uzsvēris Čubarovs, vienlaikus atgādinot, ka pēc staļiniskajām represijām Krimas tatāriem bija vajadzīgi 45 gadi, lai atgrieztos dzimtenē.

Pēc viņa teiktā, pret Krimā šobrīd dzīvojošajiem tatāriem tiek veiktas dažādas represijas – aizliegta Krimas tatāru tautas padome Medžliss, tatāru jaunieši tiek iesaukti okupantu armijā, aizbildinoties ar cīņu pret terorismu, tiek rīkotas kratīšanas tatāru mājās, cilvēki tiek aizturēti, bērniem netiek ļauts mācīties dzimtajā valodā.

"Preses brīvība, pulcēšanās brīvība – Krimas tatāriem tās jau ir aizmirstas parādības," stāstījis Krimas tatāru pasaules kongresa prezidents, piebilstot, ka 27 Krimas tatāriem izvirzītas apsūdzības terora aktu gatavošanā vai dalībā teroristiskās organizācijās.

"Krievija cenšas nopirkt Rietumu pasaules simpātijas vai izpratni, saistot to ar globālo cīņu pret terorismu. Krievija grib parādīt, ka necīnās ar Krimas tatāriem, nerīko represijas, bet vienīgi vajā sliktus cilvēkus, kuri ir saistīti ar terorismu, un pēdējā gada laikā šis "jaunievedums" pieņēmies spēkā," viņš norādījis.

Čubarovs arī pastāstījis, ka Maskava sākusi izsekot advokātus, kuri apņemas aizstāvēt Krimas tatārus. Viņus mēģina piespiest liecināt pret saviem klientiem, advokāti arī tikuši aizturēti.

Kā uzskata Krimas tatāru līderis, lai mainītu situāciju Krimā un Ukrainā, runājot ar Maskavu, pirmām kārtām nedalāmā saistībā jāizvirza jautājumi gan par Doņecku un Luhansku, gan Krimas atdošanu Ukrainai.

Pēc viņa teiktā, jādomā arī par jauniem soļiem pret Krieviju un tās varasiestādēm. "Ar pašreizējām sankcijām varbūt arī pietiek, lai apturētu Krievijas agresiju un lai tā neuzbruktu citiem tuvākajiem kaimiņiem, bet nepietiek, lai piespiestu Krieviju atkal ievērot starptautisko tiesību normas. Tādēļ nepieciešamas stingrākas saistības, ieskaitot embargo Krievijas energoresursiem, pirmām kārtām naftai. Varbūt tas vestu Krieviju pie prāta. [Vajadzīga] arī lielāka politiskā un diplomātiskā iedarbība, lai izolētu Putinu un viņam pietuvinātos cilvēkus starptautiskā mērogā," spriedis Čubarovs.

Līdzīgu viedokli izteicis arī Lietuvas Seima ārlietu komitejas vadītājs Juozs Bernatonis, norādot, ka tas, kas šobrīd nešķiet īpaši reāli, rīt var kļūt par realitāti.

Deputāts atgādinājis, ka vēl nesen Lietuva Eiropas Savienībā bija palikusi teju vienīgā, kas vēl aktīvi aizstāvēja Ukrainas intereses, lielākajai daļai valstu svārstoties pat par esošajām sankcijām, bet šobrīd lielākā daļa Eiropas valstu situāciju vērtē līdzīgi Lietuvai.

Kā konferencē stāstījis Lietuvas tatāru kopienu savienības priekšsēdētājs Ads Jakubausks, okupācijas varas iestādes ar dažādiem iebiedēšanas paņēmieniem panākušas, ka aptuveni desmitā daļa tatāru – 30 000 tatāru – pametuši pussalu.

"Jūs neticēsiet, bet pat Korāns kļuvis par aizliegtu grāmatu. Vai tas ir normāli, ka cilvēkiem, kas praktizē islāmu, nedrīkst būt savi svētie raksti? Tas tiek traktēts kā aizliegtā literatūra, un cilvēki par to tiek sodīti," viņš sacījis. "Bet mēs sakām Krimas tatāriem – jūs esat pārdzīvojuši krietni sliktākus laikus - izsūtījumu, nāvi, Dievs, sargā, nepametiet Krimu! Šī okupācija nebūs mūžīga, jums tas ir kārtējais pārbaudījums."

Vienlaikus viņš atzinis, ka Krievijas darbība Krimā palīdzējusi saliedēt miljoniem cilvēku lielo tatāru diasporu pasaulē.

"Domāju, ka kopīgiem diasporas spēkiem, ņemot talkā pasaules sabiedrību, pasaules politiķus, mēs spēsim ietekmēt sabiedrisko domu, un Krievijai reiz nāksies atdot Krimu Ukrainai," sacījis Lietuvas tatāru pārstāvis, izsakot gandarījumu, ka Ukraina noskaņota Krimas tatāriem piešķirt nacionālo autonomiju.

Savukārt bijušais Lietuvas vēstnieks Ukrainā Petrs Vaitekūns konferencē izteicies, ka Krievijas nodoms, visticamāk, bijis okupēt visu Ukrainas Melnās jūras piekrasti. Bijušais diplomāts pieļāvis, ka gadījumā, ja Krievijai tuvākajā laikā neizdosies pabeigt tiltu pāri Kerčas šaurumam, kas savienotu Krievijas teritoriju ar Krimu, Maskava varētu atkal mēģināt izveidot sauszemes koridoru uz pussalu.

Kā uzskata Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs, situācija Krimā neuzlabojas, bet, gluži otrādi, pasliktinās. Viņaprāt, Krima ir kā lakmusa papīrītis, kas rāda, kā starptautiskā sabiedrība reaģē uz starptautiskajiem noziegumiem.

Starptautisko konferenci par Krimas tatāru situāciju vēroja arī Krievijas vēstnieks Lietuvā Aleksandrs Udaļcovs.

Krievija anektēja Ukrainas Krimas pussalu 2014. gada martā, izraisot plašu nosodījumu un Rietumvalstu sankciju noteikšanu pret Krieviju.

Krimas tatāri savulaik bija Krimas hanistes pamatiedzīvotāji, taču XVIII gadsimtā Krimu anektēja Krievija un piespieda lielu daļu Krimas tatāru pārcelties uz Turciju. 1944. gada 18. maijā aptuveni 200 tūkstošus Krimas tatāru lopu vagonos izsūtīja uz Kazahstānu un Uzbekistānu, jo toreizējais padomju diktators Josifs Staļins visus Krimas tatārus pasludināja par tautas ienaidniekiem, apsūdzot viņus sadarbībā ar nacistiskās Vācijas okupācijas varu.

Krimas tatārus oficiāli reabilitēja 1967. gadā, taču viņiem atļāva atgriezties Krimā tikai 1989. gadā.

Kopš Krievija 2014. gadā okupēja un anektēja Krimu, Krievijas varas iestādes īsteno represijas pret Krimas tatariem, tostarp ir aizliegta Krimas tatāru pārstāvniecības institūcijas Medžlisa darbība. Krimas tatāru līderiem – Mustafam Džemiļevam un Medžlisa priekšsēdētājam Refatam Čubarovam – ir aizliegts iebraukt Krievijā, tāpēc viņi nevar ierasties Krimā.

Apvienoto Nāciju Organizācija, Eiropas Savienība un ASV ir nosodījušas Krimas tatāru tiesību pārkāpumus kopš Krievijas veiktās Krimas aneksijas.

Krimas tatāri ir apmēram 12% no pussalas iedzīvotājiem.

Čubarovs pēc Maskavas Valsts vēstures arhīvu institūta beigšanas 1983. gadā sāka strādāt tagadējā Latvijas Valsts arhīvā, bet no 1984. līdz 1991. gadam bija šī arhīva direktors. No 1988. līdz 1990. gadam Čubarovs bija Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas prezidents, no 1989. līdz 1994. gadam – Rīgas pašvaldības deputāts Tautas frontes frakcijā.