Krimas nelikumīgā aneksija lika daudzām Austrumeiropas valstīm atzīt faktu, ka neviena no tām nav pasargāta no Krievijas militāras agresijas, neatkarīgi no valstu divpusējo attiecību rakstura un vēstures. Neskatoties uz Baltkrievijas un Krievijas tuvajām attiecībām un sadarbību NVS integrācijas projektos notikumi Ukrainā ir vairojuši spriedzi divpusējās attiecībās, secināts Austrumeiropas politikas pētījumu centra jaunākajā grāmatā “Belarusian Foreign Policy - 360”.
Nesen uzsāktā "maigās baltkrievizācijas" politika nespēj kompensēt rusifikācijas tendences kopš 1994. gada. Krievijas dominēšana Baltkrievijas politikā sniedzas ne tikai ekonomiskajā, bet arī informatīvajā sfērā, kurā Kremlis nodrošina sev vēlamo informācijas apriti krievvalodīgo auditorijā, tādējādi atstājot ļoti ierobežotu izvēļu iespēju arī Baltkrievijas ārpolitikas definēšanai, liecina pētnieku atziņas.
Grāmatas "Belarusian Foreign Policy - 360".prezentāciju trešdien Rīgā atklāja APPC izpilddirektors Andis Kudors un Fridriha Eberta fonda direktors Baltijas valstīs Dr. Tobiass Moršels. Ar pētījumu rezultātiem iepazīstināja grāmatas autori no Latvijas un Baltkrievijas - Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas vecākā pētniece Dr.sc.pol. Nora Vanaga, sociālais pētnieks un žurnālists Andrejs Jeļisejevs un Aļona Artsiomenka, lektore BSU un EHU universitātēs, kā arī portāla TUT.BY politiskais redaktors Artsioms Šraibmans. Pasākumu vadīja APPC pētnieks un grāmatas līdzautors Māris Cepurītis.