Ķīna, Krievija un ASV: kurai lielvarai ir iespaidīgākais bruņojums  (226)

Lai gan par globāli lielāko ienaidnieku patlaban pasludināts terorisms, militāro tehnoloģiju jomā attīstību joprojām nosaka lielvaru sacensība. Līdz ar Aukstā kara beigām atmestās ģeopolitikas idejas atkal ir dienaskārtībā, un ASV, Krievija, Ķīna, kā arī virkne citu valstu izstrādā jaunu bruņojumu, ieročus un kara transportu.

Kā to apliecina pasaules vēsture, tieši bruņošanās nodrošina to, ka šo lielvaru starpā tieša karadarbība nenotiks. Ne velti arī Baltijā pašlaik dislocētais NATO un ASV militārais kontingents tiek dēvēts par atturēšanas spēkiem, kuru uzdevums nav aizstāvēt vai uzbrukt, bet nodrošināt to, ka karadarbība nemaz nesākas.

Piedāvājam iepazīties ar visu trīs militāro lielvaru lielākajiem lepnumiem:

Pagaidām ASV ir vienīgā valsts pasaulē, kura attīstījusi piektās paaudzes kaujas lidmašīnas, taču Krievija un Ķīna jau min uz papēžiem.

ASV pagaidām ir tikai 187 "Lockheed Martin F-22 Raptor" lidmašīnas (attēlā) , bet par pasaulē dārgāko militāro projektu dēvēto "Lockheed Martin F-35 Lightning II" joprojām vajā visdažādākās ķibeles, atzīmē "Business Insider". Viena no plašāk izskanējušajām problēmām esot saistīta ar tehnoloģiski inovatīvo pilotu ķiveri, kuras stiklā jārāda svarīgi lidojuma dati, taču pagaidām tas vēl nenotiekot kā plānots.

Ķīnas inženieri tikmēr strādā pie vienlaikus četru jaunu kaujas lidmašīnu izstrādes. 2014. gadā austrumu lielvalsts prezentēja savu patlaban modernāko kara lidmašīnu "Shenyang J-31" (attēlā), bet izgatavošanas etapu esot sasniegusi arī kaujas lidmašīna "Chengdu J-20", kura būšot līdzvērtīga amerikāņu "F-35" vai pat "F-22". Uz rasējuma dēļiem atrodoties arī "J-23" un "J-25", taču pagaidām to potenciālie parametri ir propaganda, ne fakti.

Krievija patlaban attīsta tikai vienu jaunu kaujas lidmašīnu "T-50" jeb "Sukhoi PAK FA" (attēlā), taču tās spējas daudzi pielīdzina amerikāņu "F-22". Tā neesot tik radariem nemanāma kā amerikāņu līdziniece, bet daudzkārt manevrētspējīgāka gan.

Līdz ar to, lai gan inženieri dažādās valstīs strādā pie jaunu kaujas lidmašīnu radīšanas, pagaidām amerikāņiem vienīgajiem ir pilna jaunākās paaudzes gaisa flote.

Gluži kā ar kaujas lidmašīnām, tā arī attiecībā uz tankiem, amerikāņiem to ir daudz vairāk. Tomēr tehnoloģiskā atšķirība starp lielvaru lielajām dzelzs kaujas mašīnām neesot tik liela.

ASV armija savu kaujas lauka lepnumu "M-1 Abrams" (attēlā) tanku prezentēja vēl tālajā 1980. gadā. Kopš tā laika šis modelis piedzīvojis tik daudz uzlabojumu, tostarp bruņojumā, ritošajā daļā un ieroču sistēmās, ka no oriģināla palikusi vairs tikai čaula. Pēc pēdējiem uzlabojumiem tas aprīkots ar 120 mm lielgabalu un modernām tehnoloģijām, piemēram, attālināti darbināmām ieroču sistēmām.

Krievija pirms dažiem gadiem lepni prezentēja "Armata T-14" tanka prototipu, kam sekoja ne visai veiksmīga to dalība parādē. Tikmēr ierindā esošais krievu kaujas lauka smagsvars ir tehnoloģiski attīstītais tanks "T-90A" (attēlā). 2004. gadā prezentētajam tankam ir par amerikāņu "Abrams" nedaudz lielāks – 125 mm – lielgabals, attālināti vadāms ložmetējs, automātiskā ielādes sistēma, kā arī iespēja ar lielgabalu izšaut vadāmās prettanku raķetes, norāda "Business Insider".

Ķīnas armija patlaban izstrādā vairākus jaunus tankus, taču pagaidām visvairāk lepojas ar 99. tipa tanku (attēlā). Līdzīgi kā krievu "T-90A", arī ķīniešu šāvējs aprīkots ar 125 mm stobru, automātisko ielādi un spēj izšaut vadāmās prettanku raķetes. 99. tipa tanks piedzīvojis vairākus uzlabojumus, tostarp ieguvis reaktīvās bruņas, kas to padarot par gandrīz tik pat neiznīcināmu kā krievu un amerikāņu lielos kaujas tankus.

Ņemot vērā salīdzinoši līdzīgos rezultātus tanku būvē, teorētiska konflikta gadījumā spēcīgākais spēlētājs būtu tas, kuram ir vispieredzējušākās tanku apkalpes. ASV tankisti ir rūdījušies Tuvo austrumu konfliktos, bet krievu – Ukrainā, ko gan pati Krievija noliedz.

Arī karakuģu attīstīšanā ASV ir neapšaubāms līderis. Šim pārākumam, kuru amerikāņi bauda atklātos un sev tuvos ūdeņos, tomēr nebūtu tik liela nozīme teorētiska lielvaru savstarpējā konflikta gadījumā, ņemot vērā ķīniešu raķešu tehnoloģijas un krievu milzīgo dīzeļdzinēja zemūdeņu floti.

ASV lielākais lepnums ir desmit īpaši lielie aviācijas bāzeskuģi (drīzumā skaits palielināsies) un deviņi helikopteru bāzeskuģi. Jāatzīmē, ka ne Krievija, ne Ķīna pat neplāno tuvākajā laikā uzbūvēt kaut ko tādu, bet atjaunos (Krievijas gadījumā) un būvē (Ķīnas gadījumā) daudz mazākus bāzeskuģus. ASV patlaban uzsākusi arī citu karakuģu paaudžu nomaiņu, no kuriem vairākus ASV Jūras spēki saņems jau tuvāko gadu laikā.

Krievijas bruņotajiem spēkiem joprojām ir lielas problēmas projicēt spēku tālu no savām robežām, kā to pierādīja kuģa "Kuzņecov" ne pārāk veiksmīgā misija uz Vidusjūru. Vienlaikus vadāmo raķešu "Kalibr" izšaušana pa mērķiem Sīrijā no Kaspijas jūrā izvietotajiem kuģiem norādīja, ka Krievijas Jūras spēki prot prasmīgi pielietot arī nelielo kuģu spēku. Krievu trumpis ir pretkuģu raķetes, kuras varot pārvarēt pat amerikāņu pretraķešu sistēmas "Phalanx".

Ķīna tagad īsteno Tautas atbrīvošanas armijas Jūras spēku un Krasta apsardzes revolūciju. Tā paredz, ka krasta apsardzei jāsargā ne tikai esošā Ķīnas piekraste, bet arī jauniegūtās teritorijas, piemēram, Dienvidķīnas jūrā. Rezultātā ķīniešiem ir lielākie un bruņotākie krasta apsardzes kuģi pasaulē. Savukārt Jūras spēki lepojas ar simtiem kuģu, kuros ir jaunākās paaudzes radari un raķetes.

Ņemot vērā minētos apstākļus, ASV joprojām ir vienīgā valsts, kura teorētiski spēj noenkuroties jebkuros ūdeņos, radot bāzi jūras, sauszemes vai gaisa uzbrukumiem. Vienlaikus Krievijas un Ķīnas jūras spēki ir gana stipri, lai valdītu savā piekrastē, kā arī spētu nodarīt nozīmīgus zaudējumus ārpus savas valsts ūdeņiem.

Kodolgalviņas nestspējīgu raķešu izvietošana zemūdenēs uzskatāma par vienu no galējiem atturēšanas mehānismiem. Gluži vienkārši uzbrukt valstij, nespējot zināt, kur dislocēti tās atomieroči, nozīmē uzņemties nezināmu risku.

ASV Jūras spēku rīcībā ir 14 ballistiskās raķetes izšaut spējīgas zemūdenes, kurām kopumā ir 280 raķetes ar kodolgalviņām, bet četras zemūdenes spējīgas izšaut "Tomahawk" vadāmās raķetes. To rīcībā ir 154 šādas raķetes. Papildus amerikāņiem ir tehnoloģiski advancētas, bruņotas un radariem nemanāmas 54 zemūdenes, kuras spējīgas uzbrukt ar atomieročiem.

Krievijai kopumā ir tikai 60 zemūdenes, taču tās tiek uzskatītas par ļoti spējīgām. Tās ir tikpat radariem nemanāmas kā amerikāņu, bet dīzeļdzinēju darbinātās ir vienas no klusākajām pasaulē. Turklāt zināms, ka Krievija izstrādā jaunus zemūdeņu ieročus, tostarp 100 megatonnu atomtorpēdu "Status-6".

Ķīnai pagaidām ir tikai četras zemūdenes, kuras var izšaut vadāmas ar kodolgalviņu aprīkojamas raķetes, piecas zemūdenes, kuras spējīgas uzbrukt ar atomieročiem, un 53 uzbrukuma zemūdenes, kuras aprīkotas ar konvencionālajiem ieročiem. Ķīnas zemūdenes ir viegli pamanāmas, taču ķīnieši pēdējos gados iegulda jaunu tehnoloģiju attīstībā, un tuvākajās desmitgadēs tās zemūdeņu flote varētu piedzīvot līdzīgas pārmaiņas kā kuģu un krasta apsardzes peldlīdzekļi.