"Lai turētu savu svinīgo solījumu sargāt Ameriku un tās pilsoņus, ASV izstāsies no Parīzes klimata līguma," Trampa teikto citē CNN. Viņš norādījis, ka ir gatavs sākt sarunas par līgumu, kas būtu "godīgs" pret ASV.
Tramps skaidrojis, ka vienošanās ir piemērs, ka "Vašingtona apstiprina vienošanos, kas nav izdevīga ASV". "Šī vienošanās ne tikai pakļauj mūsu pilsoņus skarbiem ekonomiskiem ierobežojumiem, tā arī neatbilst mūsu ideāliem," paudis valsts galva.
"Kā kādam, kuram ļoti rūp vide, un man rūp, es nevaru ar tīru sirdsapziņu atbalstīt vienošanos, kas soda ASV, un tieši to tā dara," Trampa teikto citē raidsabiedrība BBC. Viņš skaidrojis, ka Parīze līguma dēļ daudzi amerikāņi zaudētu darbu un tas "nav tas, kas mums vajadzīgs". Tāpat viņš paudis pārliecību, ka līgums ir izdevīgs Ķīnai un Indijai, atkārtoti uzsverot, ka vienošanās ASV ir ekonomiski neizdevīga.
Tāpat Tramps paziņojis par plāniem atvērt jaunas ogļraktuves divos ASV štatos – Rietumvirdžīnijā un Pensilvānijā.
Viņš arī solījies, ka ASV būs "tīrākā un videi draudzīgākā valsts uz Zemes".
"Parīzes vienošanās iedragātu mūsu ekonomiku, kaitētu strādājošajiem, vājinātu mūsu suverenitāti, radītu nepieņemamu juridisko risku un nostādītu mūs neizdevīgā pozīcijā attiecībā pret citām valstīm," teicis Tramps, piebilstot, ka "ir laiks izstāties no Parīzes vienošanās".
"Ir laiks sākt jaunu vienošanos, kas aizsargā vidi, mūsu pilsoņus un mūsu valsti," viņš paudis preses konferences noslēgumā.
Tiek lēsts, ka izstāšanās no vienošanās varētu ilgt pat četrus gadus.
Jau ziņots, ka G7 valstu samitā klimata pārmaiņu jautājumā vienprātību neizdevās panākt. Tramps aizvadītās nedēļas sestdienā solīja, ka par ASV gatavību ievērot saistības, kuras tām uzliek Parīzes klimata vienošanās, izlems šonedēļ. Savā priekšvēlēšanu kampaņā Tramps solīja palīdzēt ASV naftas un ogļu ieguves uzņēmumiem.
Parīzes klimata vienošanās tika panākta ANO Klimata pārmaiņu konferencē (UNFCCC) Parīzē 2015. gada decembrī, bet stājās spēkā pērnā gada novembrī. Vienošanās mērķis ir cīņa ar klimata pārmaiņām – tajā aicināts nodrošināt, lai globālā sasilšana nepārsniegtu divus grādus pēc Celsija skalas salīdzinājumā ar līmeni, kāds bija pirms rūpnieciskās revolūcijas. Saskaņā ar zinātnieku aplēsēm, pārsniedzot divu grādu robežu, globālās sasilšanas visnegatīvākās sekas kļūs nenovēršamas.
Lai vienošanās stātos spēkā, tā bija jāratificē vismaz 55 konvencijas pusēm un 55% pasaules siltumnīcefekta gāzu izmešu veidotājiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
