ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojums par nodomu izstāties no 2015. gada Parīzes klimata vienošanās ir izpelnījies starptautisku nosodījumu, vēsta raidsabiedrība BBC.
Tramps ceturtdien paziņoja, ka klimata vienošanās kaitē ASV interesēm un nozīmēs miljoniem zaudētu darbavietu amerikāņiem. Prezidents norādīja, ka gatavojas runāt par jaunu vienošanos ar labākiem nosacījumiem. Atbalstu Trampa lēmuma pauda augsti republikāņu pārstāvji un ogļu ieguves industrija.
2015. gada Parīzes vienošanās uzliek par pienākumu ASV un 187 citām valstīm nepieļaut globālās temperatūras celšanos par vairāk nekā diviem Celsija grādiem, salīdzinot ar pirms industriālās revolūcija līmeni. Vienošanos neparakstīja tikai Sīrija un Nikaragva.
Tramps neminēja konkrētus termiņus, kādos ASV izstāsies no līguma, bet avoti Baltajā namā prognozē, kas tas varētu aizņemt līdz četriem gadiem. ASV apturēs maksājumus ANO Zaļā klimata fondam, kas jaunattīstības valstīm palīdz cīnīties ar klimata izmaiņu sekām.
Bijušais ASV prezidents Baraks Obama, kura vadībā ASV pievienojās Parīzes līgumam, kritizē Trampa soli, apsūdzot viņa administrāciju par "atteikšanos no nākotnes".
ANO ģenerālsekretāra Antoniu Gutereša pārstāve to nosauca par "lielu vilšanos" globālajiem centieniem samazināt globālo sasilšanu veicinošo gāzu emisiju un veicināt globālo drošību.
Kanāda ir "dziļi vīlusies" par Trampa lēmumu, paziņoja kanādiešu premjers Džastins Trudo. Vilšanos pauda arī Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja, kura telefonsarunā Trampam norādījusi, ka Parīzes klimata vienošanās aizsargā nākamo paaudžu labklājību un drošību.
Francijas prezidents Emanuels Makrons atzina, ka respektē Trampa lēmumu, taču uzskata to par kļūdu "gan ASV, gan mūsu planētai".
Japānas finanšu ministrs Taro Aso paziņoja: "Es neesmu tikai vīlies, bet arī esmu dusmīgs".
Kritiskas pret Trampa lēmumu ir mazās salu valstis, kuru eksistenci apdraud okeāna līmeņa celšanās. Maršalu salu prezidente Hilda Heine pauda, ka tas ir "ļoti satraucoši tiem no mums, kas dzīvo klimata izmaiņu frontes līnijā".
Trampa lēmums saniknojis arī biznesa elites pārstāvjus. Disneja kompānijas izpilddirektors un uzņēmējs Elons Musks paziņojuši par aiziešanu no Baltā nama konsultatīvajām padomēm.
"Klimata izmaiņas ir īstas. Izstāšanās no Parīzes vienošanās nenāk par labu Amerikai un pasaulei," paziņoja tehnoloģiju giganta "Tesla" vadītājs Musks.
Ko paredz Parīzes klimata vienošanās
Klimata izmaiņas jeb globālā sasilšana tiek saistīta ar ražošanas un lauksaimniecības procesā atmosfērā izmestām gāzēm. Parīzes vienošanās paredzēta, lai censtos ierobežot ar izmešiem saistīto globālo sasilšanu.
Valstis, kas pievienojušās līgumam, ir piekritušas:
- Saglabāt globālo temperatūru līmenī, kas nav lielāks par diviem Celsija grādiem, salīdzinot ar laiku pirms industriālisma, un censties ierobežot to vēl vairāk – 1,5 grādu līmenī
- Cilvēka darbības procesā radušos siltumnīcas efektu veicinošo gāzu emisiju ierobežot līdz līmenim, ko dabīgi var absorbēt koki, zeme un okeāni. To paredzēts sasniegt laika posmā starp 2050. un 2100. gadu
- Pārskatīt katras valsts ieguldījumu izmešu samazināšanā ik pēc pieciem gadiem, lai izpildītu izaicinājumu
- Veicināt turīgo valstu palīdzību nabadzīgākajām, lai tās varētu pielāgoties klimata izmaiņām un pāriet uz atjaunojamās enerģijas resursiem
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
