Mēnesi pēc drošības zonu ierīkošanas Sīrijā tajās dzīvojošie cilvēki joprojām nesaņem humāno palīdzību, trešdien Ženēvā ziņoja ANO cilvēktiesību izmeklētāji.
"Deeskalācijas zonas vēl nav nesušas nekādu taustāmu uzlabojumu humānās palīdzības piegādāšanā," paziņoja Paulu Seržiu Piņeiru, kurš vada ANO izmeklēšanas komisiju Sīrijā.
Krievija, Irāna un Turcija vienojušās par deeskalācijas zonu izveidi, un šī vienošanās maija sākumā stājās spēkā. Šādu zonu ierīkošanas mērķis bija uzlabot humāno situāciju un glābt centienus izbeigt pilsoņu karu, kas ilgst jau septīto gadu.
Līdz šim šogad gan notikusi tikai viena humānās palīdzības piegāde reģioniem, kuriem steidzami vajadzīga palīdzība, ANO Cilvēktiesību padomei norādīja Piņeiru.
Lai arī vienošanās par šādu drošības zonu ierīkošanu ir samazinājusi vardarbību ap Idlibu un Alepo rietumos, karadarbība turpinās ap Homsu, Damasku un Deras dienvidos.
Brazīliešu izmeklētāju komanda vērsa uzmanību pašnāvnieku uzbrukumiem un uzbrukumiem dzīvojamajiem kvartāliem un medicīnas iestādēm.
Neskatoties uz šiem trūkumiem, drošības zonu izveidošana bijis nozīmīgs solis pareizā virzienā, kas var stiprināt ANO organizētās Sīrijas miera sarunas starp Damasku un opozīcijas grupējumiem.
Pilsoņkarš Sīrijā notiek kopš 2011. gada un sadrumstalojies daudzās frontēs starp kurdu spēkiem, mērenajiem un radikālajiem sunnītu nemierniekiem, valdības karaspēku un tai lojāliem paramilitāriem formējumiem.
Atbilstoši jaunākajām sīriešu aktīvistu aplēsēm karā dzīvību zaudējuši jau vairāk nekā 320 000 cilvēku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
