Vardarbība, karš un vajāšanas pērn visā pasaulē ir piespieduši pamest savas mājas nepieredzēti lielam cilvēku skaitam, liecina pirmdien publiskots ANO Bēgļu aģentūras (UNHCR) ziņojums.
Līdz 2016. gada beigām piespiedu kārtā savas mājas bija pametuši 65,5 miljoni cilvēku, kas ir par 300 tūkstošiem vairāk nekā gadu iepriekš, norādīts ikgadējā pētījumā, kas publicēts pirms 20. jūnijā atzīmētās Pasaules bēgļu dienas.
Daļu kopējā skaita veido bēgļi – 22,5 miljoni. No tiem 17,2 miljoni ietilpst UNHCR atbildības lokā, bet atlikušie ir savas mājas pametušie palestīnieši, kas reģistrēti Bēgļu aģentūras māsas organizācijā UNRWA.
Lielākais bēgļu avots joprojām ir Sīrijas karš – 5,5 miljoni 2016. gadā. Savukārt apskatītā laika perioda lielākais jaunais bēgļus ģenerējošais punkts ir Dienvidsudāna, kur neveiksmīgie centieni panākt mieru nav novērsuši gandrīz 740 tūkstošu cilvēku došanos svešumā. Līdz šim brīdim mājas pametušo ļaužu skaits Dienvidsudānā sasniedzis jau 1,87 miljonus.
Otrs faktors, kas veido kopējo skaitu, ir valstīs iekšēji pārvietotie cilvēki. 2016. gada beigās tie bija 40,3 miljoni. Šīs statistikas līderes ir Sīrija un Irāka, nozīmīgs skaits iekšēji pārvieto personu bija arī Kolumbijā. Kopumā pasaulē savu valstu iekšienē bēgļu gaitās devušies cilvēki veido aptuveni divas trešdaļas no kopējiem 65,5 miljoniem piespiedu kārtā pārvietotajiem.
Trešā pārvietoto personu daļa ir patvēruma meklētāji, kuri ir atstājuši savas valstis un meklē starptautisko aizsardzību. Uz 2016. gada beigām tādu cilvēku skaits bija 2,8 miljoni.
Kara un vajāšanu rezultātā pasaulē vidēji uz katriem 113 cilvēkiem viens ir tāds, kuram ir nācies atstāt savas mājas, secina UNHCR. Tas ir vairāk nekā dzīvo pasaules 21. apdzīvotākajā valstī Lielbritānijā. Katras trīs sekundes kāds pasaules iedzīvotājs kļūst par pārvietoto personu, uzsver UNHCR.
"Jebkurā rādītājā šis ir nepieņemams skaits, un tas skaļāk nekā jebkad norāda uz nepieciešamību pēc solidaritātes un kopīgas gribas krīžu novēršanai un atrisināšanai, un vajadzības kopā nodrošināt, lai pasaules bēgļi, iekšēji pārvietotie un patvēruma meklētāji tiek pienācīgi aizsargāti un aprūpēti, kamēr tiek meklēts risinājums," norāda ANO augstais komisārs bēgļu lietās Filipo Grandi.
Tajā pašā laikā daļai pārvietoto personu 2016. gads ir nesis izredzes uz situācijas uzlabošanos. Aptuveni 37 valstis kopā ir uzņēmušas 189 300 bēgļu. Aptuveni pusmiljons citu izdevās atgriezties savās dzimtajās zemēs, bet aptuveni 6,5 miljoni iekšēji pārvietoto ir atgriezušies savos novados.
Lielākā daļa bēgļu – 84% – pērn bija valstīs ar zemu vai vidēju ienākumu līmeni. Katrs trešais bēglis jeb 4,9 miljoni cilvēku nonākuši mazattīstītākajās pasaules valstīs.
Visvairāk bēgļu gaitās aiz robežām vai valsts iekšienē devušies Sīrieši – 12 miljoni. Tad ar 4,7 miljoniem seko afgāņi un irākieši ar 4,2 miljoniem. Tālāk ar visstraujāk augošo bēgļu skaitu (3,3 miljoni) seko Dienvidsudāna.
Aptuveni puse no pasaules bēgļiem ir bērni. 75 tūkstoši patvēruma pieprasījumu saņemti no bērniem, kas ceļo atsevišķi no saviem vecākiem. Ziņojuma autori gan domā, ka arī šis skaitlis pilnībā neataino patieso situāciju.
Globālās tendences ziņojumu par pārvietoto personu situāciju pasaulē UNHCR, balstoties savos, partneru sniegtajos un valdību datos, gatavo ik gadu. Ar pilnu ziņojumu var iepazīties šeit.