Sākoties sarunām par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētājs Antonio Tajāni un EP "Brexit" jautājumu sarunvedējs Gijs Verhofštats atkārtoti uzsveruši nepieciešamību aizsargāt ES pilsoņu tiesības. Tāpat abi politiķi atgādina, ka "Brexit" vienošanās ir iespējama tikai ar EP piekrišanu.
"Eiropas Parlamenta pozīcija ir skaidra. Eiropas Parlaments vienošanos atbalstīs tikai tad, ja tiks saglabātas "Brexit" ietekmēto ES pilsoņu tiesības, Lielās Piektdienas vienošanās Ziemeļīrijai, kā arī pildītas finansiālās saistības, ko uzņēmusies Lielbritānijas valdība. Tagad sarunām faktiski jāsākas, un es ceru, ka tās noritēs godprātīgi un sadarbības garā," publiskā paziņojumā medijiem sacīja EP priekšsēdētājs.
"Man prieks, ka mēs ievērojam jau tā saspringto sarunu laika grafiku. Tagad vispirms panāksim progresu pilsoņu tiesību jomā un nodrošināsim juridisko noteiktību mūsu iedzīvotājiem un uzņēmumiem," norādījis Verhofštats.
Ziņots, ka aprīlī EP ar lielu balsu pārsvaru pieņēma rezolūciju, kurā noteiktas "Brexit" sarunu pamatnostādnes. EP deputātu prioritāte ir godīga un vienlīdzīga attieksme pret ES un Apvienotās Karalistes pilsoņiem.
Deputāti aprīļa EP plenārsesijā arī uzsvēra, ka Londonai būs jāpilda visas finansiālās saistības – arī tās, kas ir saistošas pēc izstāšanās datuma. EP deputāti norādīja, ka četras ES pamatbrīvības – brīva preču, kapitāla, pakalpojumu un cilvēku pārvietošanās – ir nedalāmas. Rezolūcijā arī norādīts, ka iespējams pārejas nolīgums nedrīkstētu būt spēkā ilgāk nekā trīs gadus.
Vēstīts, ka Lielbritānija un Eiropas Savienība (ES) pirmdien pirmajā sarunu sesijā vienojušās par "Brexit" sarunu prioritātēm un grafiku, pavēstīja ES vecākais sarunvedējs Mišels Barnjē.
2016. gada jūnijā Lielbritānijā par izstāšanos no ES nobalsoja 51,9% vēlētāju, bet par palikšanu – 48,1%.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
