Pagājušajā nedēļā Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Aleksandrs Turčinovs paziņoja, ka ir laiks izbeigt tā saukto pretterorisma operāciju (ATO) Ukrainas austrumos un ķerties klāt jaunām aizsardzības formām.
Šādu strāvojumu kontekstā eksperti un vērotāji arvien biežāk sākuši pieminēt "Horvātijas scenāriju" prokremlisko kaujinieku kontrolētās Ukrainas daļas atbrīvošanai.
Deputātu, ekspertu un aizsardzības padomes locekļu darba grupa pašlaik strādā pie likuma par Donbasa reintegrāciju Ukrainā. Lai gan parlamenta vicespīkere un Ukrainas pārstāve Donbasa konflikta noregulēšanas grupā Irina Geraščenko apliecina, ka šis projekts paredz tikai nemilitārus konflikta risinājumus, Ukrainā, sevišķi sadzīviskā līmenī, ir arī "Horvātijas scenārija" atbalstītāji, kuriem pieslejas arī daļa militāro ekspertu, raksta raidsabiedrības BBC krievu valodas dienests.
Operācija "Vētra" pēc miera plāna izgāšanās
1995. gada 4. augustā Horvātijas armija sāka operāciju "Vētra", kas pēc vairākām dienām noslēdzās ar pašpasludinātās "Serbu Krajinjas" likvidēšanu.
84 stundu laikā tika atjaunota Horvātijas konstitucionālā kārtība visās serbu separātistu sagrābtajās teritorijās, izņemot Austrumu Slavoniju. Operācijā piedalījās aptuveni 200 tūkstoši horvātu karavīru.
Pirms uzbrukuma Horvātijas prezidents Franjo Tudžmans īpašā paziņojumā pasvītroja, ka mēģinājumi atrisināt konfliktu mierīgā ceļā ir izgāzušies, tāpēc savas suverenitātes atjaunošanai Horvātija ir spiesta sākt militāras darbības.
Ukrainas deputāts un militārais eksperts Dmitrijs Timčuks ir pārliecināts, ka Ukrainas varai ir jārealizē "Horvātijas scenārijs" Donbasā.
"Tas nozīmētu pilnīgu un bezierunu Krievijas karavīru un algotņu izvešanu no Donbasa un divu pret Ukrainas armiju karojošu korpusu apgādes pārtraukšanu. Tas nozīmētu faktisku Krievijas teroristisko karavīru kā vienotas struktūras darbības pārtraukšanu, un viņu pārvēršanu Donbasā par izkaisītām vietējo marodieru grupām," Timčuks rakstīja savā "Facebook" lapā.
Timčuks apgalvo, ka militāru operāciju atbalsta daudzi Donbasa iedzīvotāji, kas vēlas ātras kara beigas.
Draudi un sekas
Savukārt militārais eksperts un konsultatīvās kompānijas "Defense Express" direktors Sergejs Zgurecs uzskata, ka militārā operācija Donbasā nav iespējama.
Ukrainas armijas Ģenerālštābs tādu iespēju ir izskatījis un nonācis pie secinājuma par nopietniem draudiem tā realizācijas gadījumā, norāda Zgurecs.
"Upuru skaits militāras operācijas laikā var sasniegt desmitus tūkstošus. Šobrīd attiecība starp Ukrainas karavīriem un bruņotajiem separātistiem ir 1:1. Militāras operācijas īstenošanai nepieciešamā attiecība ir 3:1 par labu Ukrainas spēkiem. Cena var būt ļoti augsta," BBC Ukrainas dienestam komentēja Zgurecs.
Turklāt Krievijas armijas vienības atrodas mazāk nekā 100 kilometru attālumā no Ukrainas robežas, kas separātistiem ļauj rēķināties ar atbalstu no Krievijas, viņš atzīmē.
"Var pieņemt, ka, Ukrainas armijai sasniedzot robežu, var notikt provokācijas, kas ļaus Krievijai pielietot ieročus no savas teritorijas," norāda eksperts.
Un tā ir principiālā atšķirība no 1995. gada situācijas Horvātijā, kur "Serbu Krajina" nevarēja rēķināties ar Serbijas atbalstu, jo pa vidu atradās simtiem kilometru Bosnijas teritorijas. Turklāt horvātu armijai bija nozīmīgs pārsvars pār serbu separātistiem, viņš skaidro.
Horvātijas pieredzi ir pētījis arī Ukrainas prezidenta stratēģisko pētījumu institūts, kura secinājumi apkopoti ziņojumā "Donbass un Krima: atgūšanas cena".
Eksperti uzskaitījuši šādas priekšrocības un trūkumus:
- Ukrainas teritoriālās vienotības atjaunošana un uzvara karā
- Lielas izredzes pie atbildības saukt valsts nodevībā, terorismā un koloborācijā vainojamos
- Iespēja uzspiest savus noteikumus vietējām un reģionālajām elitēm
- Ievērojami cilvēku upuri
- Pieaug izdevumi armijas, reģiona iedzīvotāju uzturēšanai un sagrautās infrastruktūras atjaunošanai
- Ievērojamas daļas reģiona iedzīvotāju attieksmes pasliktināšanās pret Ukrainas varu
- Tālāka attiecību pasliktināšanās ar Krieviju, kā arī Eiropas Savienību (ES), kas dod priekšroku diplomātiskam konflikta risinājumam
Institūta eksperti par piemērotu uzskata tā saukto "Vācijas scenāriju" pēc Rietumu un Austrumu Vācijas apvienošanas pieredzes. Plāns paredz Ukrainas nekontrolēto Donbasa teritoriju brīvprātīgu reintegrāciju Ukrainā.
Horvātijas pieredze citās jomās
Ukrainas politiķi pieļauj Horvātijas pieredzes izmantošanu citās jomās. Premjerministrs Vladimirs Groismans pēc viesošanās Horvātijā pagājušajā nedēļā paziņoja, ka tiks izmantota horvātu pieredze integrācijai ES un NATO.
Vēl pirms tam uz laiku okupēto teritoriju lietu ministra vietnieks Georgijs Tuka paziņoja, ka Ukraina ir ieinteresēta pētīt Horvātijas pēckara pieredzi.
"Horvātijai ir milzīga pēckonflikta noregulēšanas pieredze, un mūs interesē, tostarp, pārrunu metodes un tehnoloģijas, karagūstekņu un bezvēsts pazudušo jautājums," viņš skaidroja.
"Turklāt interesē, kā horvāti risināja atgriezto teritoriju integrācijas problēmas, kā rīkoja vēlēšanas, kā atgrieza pārvietotās personas, kā valsts viņus atbalstīja. Svarīga arī Horvātijas pieredze starptautiskajās tiesās, jo Ukrainai ir jāgatavojas līdzīgām prāvām pret Krieviju," uzskata Tuka.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
